Vasaras brīvlaikā problēmsituāciju bērniem nav vairāk, pauž Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, uzsverot, ka vasarā mainās riski, nodarbes, kurās bērni iesaistās un piedzīvo kādus konfliktus vai traumatiskus notikumus fizisku aktivitāšu dēļ.
Biežākais ir konflikti, maznozīmīgi miesas bojājumi, retāk smagi miesas bojājumi.
Otra biežāko negadījumu joma ir traumas. Bieži ir traumas satiksmē, īpaši ar skrejriteņiem.
Trešā joma – laika pavadīšanas interneta telpā, kur visbiežāk ir emocionālā vardarbība.
Reti parādās dažādi konflikti vai negadījumi uzbrukumi uz ielas, spēļu laukumos. Zādzības vairāk aktuālas skolas laikā – zādzībās zagļi ietīko telefonus, somas, naudu un citas mantas. Vasarā pieaug velosipēdu un skrejriteņu zādzības. Nepieciešams par negadījumiem ziņot policijai. Ir gadījumi, kad informāciju par riskiem tiek ievietota sociālajos tīklos, bet policija par to netiek informēta. Jāņem vērā, ka ne vienmēr visa informācija par notikumiem un darbību veicējiem ir zināma policijai. Šāda informācija, redzot, ka kādas konkrētas vietas drošības riski bērniem pieaug, var plānot savus resursus, atbilstīgi riskiem.
Sabiedrība sagaida, ka policija atrisinās konkrētas vietas situāciju. Policija var nodrošināt savu klātbūtni, bet nevar izmainīt jauniešu uzvedību. Ārpus policijas jāvērtē jauniešu uzvedība, preventīvās programmas jauniešu uzvedības korekcijai bieži nemaz pašvaldībai nav.
Varmākas nav tikai nelabvēlīgo ģimeņu pārstāvji. Daudzi bērni nāk no vizuāli labām ģimenē, kaut nav zināms, kādas ir patiesās attiecības ģimenē. Būtībā nav konkrētu datu varmāku kategorizācijai.
Kā mācīt bērnu sevi aizstāvēt:
- Runāt ar bērnu par drošības jautājumiem.
- Apgūt sociālās prasmes.
- Mācīt novērot situāciju, izdarīt secinājumus – netuvoties kādai aizdomīgai kompānijai. Ir situācijas, kad ir labi atkāpties, – tajā situācijā kā zaudētājam, bet ilgtermiņā kā uzvarētājam.
- Apgūt komunikācijas prasmes, prast prasīt palīdzību, kad tā nepieciešama.
- Biežākais viedoklis – pašaizsardzība ir tuvcīņa. Tuvcīņas nodarbības stiprina emocionāli un fiziski, bet to nevajag darīt ar nodomu par pašaizsardzību. Tomēr šādas nodarbības veicina pašapziņu, to pamana uzbrucēji. Pašapziņa ir daļa no pašaizsardzības.
- Vienmēr jānovērtē situācija, aizstāvoties svarīgākais ir samērīguma princips situācijai, spēt riskus izvērtēt. Neviena manta nav tā vērta, lai saņemtu miesas bojājumus. Šīm situācijām jāapiet ar līkumu.
- Risku izvērtēšanu mācās visas dzīves garumā, sākot no brīža, kad bērns kaut kur dodas patstāvīgi. Situācijas kopā ar bērniem var modelēt un pārrunāt, tas palīdzēs riskus novērtēt, uzsver geštaltterapeite, četru bērnu mamma Elīna Zelčāne.
- Patstāvību māca pakāpeniski. Galvenais mācīt nebūt vienaldzīgiem, palīdzēt, ja ir tādas iespējas.
