Mātes dienu gaidot, “Ģimenes studijā” tikšanās ar dažādām mammām – profesionālu mūziķi, sportisti, diplomāti un daudzbērnu māmiņu, arī pedagoģi, lai sarunā izzinātu, kā rit viņu ikdiena un kā, intensīvi realizējot sevi karjerā, viņas rod iespējas būt kopā ar saviem bērniem.
Skolotājas Kristīnes Jukšas ģimenē aug četras meitas, tagad visas mācās skolā, kas atvieglo ikdienas režīmu. Kristīnei bijis grūts posms, kad skolā, kurā viņa strādāja, bija divas maiņas; atgriežoties mājās, bija tik liels nogurums, ka palīdzēt saviem bērniem bija grūti. Viņa izvēlējās mainīt darba slodzi, lai vairāk laiku varētu veltīt bērniem. Arī strādājot skolā ar mazākajām klasēm, jārēķinās, ka arī darbā skolotāja zināmā mērā mazajiem pilda mammas lomu. Arī bērnu ģimenes problēmas skolā ir redzamas un bieži jāuzņemas situācijas risināšana.
“Gandrīz 90 bērni ārpus ģimenes,” tā skolotājas darbu raksturo Kristīne.
Čelliste Guna Šnē ir divu bērnu mamma. Sākotnēji, kad piedzima bērns, strādāja, bērnam bija auklīte, bet pēdējos trīs gadus Guna ir brīvmākslinieces statusā, strādājot ar soloprojektiem. Bērni neapmeklē bērnudārzu. Sabalansēt laiku ģimenei un karjerai ir izaicinājums. Guna skaidro, ka arī tad, ja viņa var savu darba laiku plānot, tomēr tas nav viegli.
Riteņbraucējas Leldes Ardavas ģimenē aug divi bērni, viņa bērnu audzināšanu savieno ar riteņbraukšanu un realizē savu aktīvo hobiju.
Lelde Ardava uzskata, ka
katrs bērns Latvijai ir vērtība, bet mums ir aizlaiku stereotipi par bērnu daudzumu ģimenē.
Diplomāte Ieva Apine ir divu dēlu mamma. Viņas darba specifika ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ceļojot no valsts uz valsti, pildot dienestu ārvalstīs. Tad ir jāmeklē skolas bērniem, mainās mācību valoda, tās apgūšana parasti aizņem apmēram pusgadu. Atgriežoties Latvijā, bērniem jāmeklē jauni draugi, arī iekļaušanās izglītības sistēmā sagādā grūtības, bet tās ir pārvaramas.
Kādas pārmaiņas notika, kļūstot par mammu?
Lelde Ardava pirms bērna dzimšanas mērķtiecīgi vienu sezonu nenodarbojās ar riteņbraukšanu, pēc bērna piedzimšanas atsāka savu karjeru, ko iepriekš bija nolēmusi pārtraukt līdz ar bērna piedzimšanu. Gaidot otro bērnu, Lelde piedalījās pat sacensībās, gūstot atziņu, ka viss ir iespējams, ja ieklausās sevī un izvērtē riskus.
Guna Šnē skaidro, ka, spēlējot čellu, arī ir dažādi izaicinājumi. Viņa spēlējusi līdz astotajam grūtniecības mēnesim. Gaidot bērnu, bija grūti koncentrēties koncertā, pēc bērna piedzimšanas čella spēli izjuta kā meditāciju. Tas nav viegli, bet ir lieliski, ja bērni redz, kādas grūtības vecāki pārvar, uzskata Guna.
Kristīne Jukša, audzinot bērnus, saskārusies ar laika trūkumu, bet ļoti novērtē savas mammas palīdzību, dodot iespēju laiku pa laikam veltīt laiku sev.
Ieva Apine atslodzi rod fiziskās aktivitātēs – skrien, brauc ar riteni vai peld, iesaistot sportā arī bērnus, bet tas ir iespējams tad, ja bērni ir lielāki, ar mazākiem bērniem tas būtu problemātiski.
Kā būt labai mammai
Vecāki mēdz sevi šaustīt, ka nav pietiekami labi audzinājuši savus bērnus, pārāk maz laika un uzmanības viņiem veltījuši, salīdzina sevi ar citiem vecākiem.
Dienās, kad bērni ir ļoti harmoniski, Guna priecājas, ka labi kopā izdodas pastrādāt, pastaigāties, gatavot ēst un kopā labi pavadīt laiku, tad ir gandarījuma sajūta, ka viss izdodas. Ir dienas, kad sajūtas nav tik pozitīvas.
“Bērna labās emocijas ir gandarījums mammai. Mammas nedrīkst sevi šaustīt un salīdzināt sevi ar citām mammām,” pauž Ieva Apine.
