Vislabāk pētīt savu vidi. Vēstures pētniecība ģimenē un skolā

Novadpētniecība ir vietējās apkaimes, dzimtā ciema, pilsētas, pagasta izpēte un zinātne par to. Ar novadpētniecību parasti nodarbojas skolēni, attiecīgās teritorijas iedzīvotāji – entuziasti. Savukārt iegūtā informācija dod plašu ieskatu par konkrētās teritorijas dabu, cilvēku sadzīvi, paražām un vēsturiskiem notikumiem, tā novadpētniecība raksturota internetā.

Slišānu ģimene interesējas par savu vietu un cilvēkiem. Antons Slišāns interesi par savu dzimto Upītes ciemu Viļakas novadā nodevis arī saviem bērniem un arī mazbērniem. Viņa dēls – Upītes folkloras kopas "Upīte" vadītājs, kultūras darbinieks un lokālās vēstures pētnieks Andris Slišāns pandēmijas laikā īsteno projektu "Pa pēdām", vedot savus piecus bērnus ceļojumā pa vietām, kas bijušas nozīmīgas, kuras izpētījis un aprakstījis viņa tēvs Antons Slišans. 

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Savukārt Evijas Teices-Mamajas ģimene bieži dodas ceļojumos un pārgājienos pa Latviju, viņi vienmēr izmanto iespēju palūkoties uz savu zemi no augšas, uzkāpjot kādā skatu tornī vai baznīcas tornī.

Novadpētniecība ir cieši saistīta ar izglītību un audzēkņu darbu. Mainās skolu programmas, starppriekšmetu saikni var izmantot novadpētniecībā dažādos mācību priekšmetos, pauž Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas 14. vidusskolas vēstures un sociālo zinātņu skolotājs Roberts Ķipurs. Viens no fundamentālākiem piemēriem ir skolu muzeji, uzsver Ķipurs.

Svarīga joma ir skolēnu pētniecības darbi. Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un filozofijas skolotāja Antra Grūbe mudina savus skolēnus pētīt savas vietas un vides vēsturi, tikties ar cilvēkiem. Katru gadu vairāki darbi iegūst apbalvojumus valsts līmenī. Aktīvs skolēnu darbs piesaista novadam. Latvijas vēstures izpēte vislabāk norit tad, ja pēta savu vidi, tas rada arī emocionālu piesaisti.

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece Ieva Vītola pēta pilskalnus. No visām senvēstures liecībām ainavā pilskalni ir visvairāk pamanāmi, bieži tie ir ainaviskās vietās. Svarīgi, ka tā ir ne tikai vēstures, bet arī folkloras dimensija, jo ir daudz teiku un nostāstu pierakstīts, protams, arī ainaviskā vērtība dod interesi par savu novadu un tā vēsturi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt