2019. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir bijis pie astoņiem bērniem līdz septiņiem gadiem, kuri slīkuši dīķos, neviens no tiem bojā negāja. Savukārt šogad dienests ir bijis jau pie pieciem bērniem, no kuriem trīs gāja bojā. Visi mazie bērni šogad slīkuši tieši dīķī. Visbiežāk bērns dīķī iekrīt. Vecāki parasti saka, ka novērsuši uzmanību uz minūti. Parasti laiks ir ilgāks, vecāki ne vienmēr spēj sniegt pilnvērtīgu palīdzību, laiks, kamēr atbrauc palīdzība, ir ilgs, situāciju raksturo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste Ieva Tīruma.
Intensīvās terapijas nodaļas pediatrs Rīgas Stradiņa Universitātes docents Reinis Balmaks uzskata, ka
cilvēki bieži neapzinās, ka dīķis ir bīstams,
pat sekls dīķis, upe, grāvis, kas pieaugušajiem nešķiet reāls apdraudējums, bērniem ir ļoti bīstami.
Nelaimes ir vieglāk novērst, ne atrisināt
– jāsaprot, kas bērnu pieskata, jāievēro drošības noteikumi, norobežojot vietas, kas var būt bērnam bīstamas.
Pareizākā rīcība:
- Konstatējot, ka bērns pazudis, jācenšas ātri atrast.
- Izvilkt bērnu no ūdens, piesaistīt palīgu, kurš zvana uz 113, 112, 110 – visi ceļi ved līdz NMPD dienestam.
- Jāpārbauda, vai elpceļi nav nosprostoti. Jāpagriež bērna galva, lai izlietu ūdeni no mutes.
- Ja bērns neelpo, jācenšas atdzīvināt, to koordinēs vecākais dienesta dežurārsts, tie ir vienkārši un saprotami norādījumi, tos var saprast un veikt.
- Brigāde, kura ir ceļā, ir jāsagaida, lai palīdzības sniedzēji nenomaldās.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs uzsver, ka slīkšana parasti notiek zem ūdens, ne virs, kā kļūdaini tiek uzskatīts, slīkšana nav redzama un notiek ļoti ātri, bieži ļoti nemanāmi apkārtējiem.
Runājot par piemājas dīķiem, vecākiem jāapzinās, ka tāda vide rada riskus bērnu drošībai.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas nodaļas pārstāve Inga Orlovska uzsver, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu ir jānodrošina bērna intereses, vecāki ir atbildīgi par katru sava bērna soli, darbību līdz bērna pilngadībai. Notiekot nelaimes gadījumam, vecāku atbildību vērtē no dažādiem apstākļiem.
Vecāki ir atbildīgi par bērna pieskatīšanu, bet ne par pašu nelaimi. Katrs nelaimes gadījums ir jāizpēta, ir stingrs vecāku atbildības process, vecāki netiek sodīti automātiski. Uzmanību jāpievērš vecāku informēšanas procesam, ne tikai jābaida ar bargu sodu, uzskata Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietniece Gunita Kovaļevska.
