Attālinātās mācības mūzikas skolā ir papildu izaicinājums bērniem un vecākiem, par ko skolēnu brīvdienās galvas lauzījuši arī pedagogi.
“Man jau izaicinājumi vienmēr ir patikuši,” nosmejas Saldus Mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bērtulis. Vairums skolotāju individuālās stundas ar bērniem organizēšot saziņas vietnē “Whatsapp”.
“Tur ir iespēja nodrošināt tiešsaistes video, var apmainīties ar nelieliem audio un video fragmentiem. Mūsu skolotāji tam ir gatavi, bet jautājums – cik gatavi tam būs bērni? Jo viņiem galu galā vispārizglītojošā skola tomēr ir primārā,” viņš teic.
Direktoram Bērtulim ar kolēģiem nācies rast daudz radošu risinājumu. Piemēram, vecāki, kuru bērni vēl neprot paši uzskaņot savas vijolītes un čelliņus, varēs tos noteiktā laikā atstāt Saldus mūzikas skolas vestibilā, kur pedagogs tos vēlāk paņems, uzskaņos un atkal atstās vecākiem.
Bet ko iesākt ar ērģelēm, kas visai skolai ir tikai vienas? Direktors atradis iespēju tās pārvest uz Saldus Medicīnas centra brīvajām telpām, kur slimnieki nestaigājot:
“Tur ik pēc stundas iet apkopējas, kas pārdezinficē visus rokturus. Tā ir sterilākā vieta, kas vien var būt! Turklāt tā ir iestāde, kas neslēgsies ciet. Tādēļ ir uztaisīts stingrs grafiks audzēkņiem, kuriem nepieciešams praktizēties, un viņi ies uz konkrēto Saldus Medicīnas centra telpu un pie dezinficētām ērģelēm noteiktu laiku praktizēsies.”
Attālinātā režīmā visu pagājušo nedēļu jau mācījušies profesionālo vidusskolu audzēkņi, kuriem nebija pavasara brīvlaika. Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas direktore Iveta Dreiblate apkpojusi pirmās atziņas:
“Šāds mācību process prasa daudz vairāk laika nekā tad, ja tu esi klasē un vari pajautāt skolotājam, kas attiecas uz vispārējo izglītību. Arī tādi priekšmeti kā harmonija un solfedžo prasa daudz vairāk laika nekā klātienē, tāpēc ir vajadzīgas laika rezerves.”
Direktore teic, ka lielie skolēni jau pieraduši strādāt patstāvīgi un uz spēlēšanu nav jāmudina. Kā veiksies mazajiem – sākumskolai un pamatskolai – varēs saprast šonedēļ.
“Pamatā tas notiek tā, ka bērns spēlē, nofilmē savu veikto darbiņu, ieraksta skaņu un atsūta skolotājam, kurš sniedz atsauksmi. Protams, šobrīd vairāk tiek pievērsta uzmanība tehniskām lietām, jo par skaņas kvalitāti, protams, ir grūti runāt, ja ieraksta telefonā. Bet par to mēs domāsim vēlāk!”
Runājot par vecāku iesaisti šajā attālinātās mācīšanās procesā, Dreiblate saka: Dārziņskola ir uzņēmīgo vecāku skola, kur vecāki allaž daudz ieguldījuši bērnu izaugsmē.
“Un arī šobrīd es ļoti ceru uz sadarbību, abpusēju toleranci, iecietību un pacietību, jo arī viņiem šis viss ir nebijis. Bet tas nenozīmē, ka atbildība par mācību darba rezultātiem tiek pārlikta uz ģimeni,” viņa uzsver.
Sarma Skarbinika ir profesionāla vijolniece, un viņas dēls Ervīns šogad sagatavošanas klasē sācis apgūt čella spēli.
“Viņam patīk mācīties. Bet mums kā vecākiem vienkārši pietrūkst laika ar viņu pasēdēt tik daudz, kā skolotāja domā, ka mēs mācāmies,” smejas Sarma.
Uz jautājumu, kā bērnu motivēt spēlēt mājas režīmā, viņa atbild: bērni ir ļoti atšķirīgi, visiem viena metode motivācijai nederēs. Sarmas ieteikums – izstrādāt spēlēšanas grafiku un censties pie tā pieturēties.
"Var arī mēģināt spēlēt līdzi visādiem foršiem gabaliem, piemēram, uzlikt tumbās mīļāko dziesmu un mēģināt kaut ko ‘pieķert’ klāt," viņa ierosina.
Latvijas Radio uzrunātie mūzikas skolu vadītāji teic: šis ir sarežģīts laiks, kurā daudz ko darām pirmoreiz, un nezināmā vēl ir daudz. Bet vecākiem un kaimiņiem jāapbruņojas ar vēl lielāku pacietību nekā līdz šim.
