Meitas vērtē, ka tētim labi izdodas, – viņas jūtas gan emocionāli, gan fiziski aprūpētas. Viens no spēka avotiem, kas saliedē ģimeni un palīdz meitu audzināšanā, ir Jaunsardze. Varis Jansons ir jaunsargu instruktors, un meitenes jau no mazotnes darbojušās Jaunsardzē. Arī tad, kad bija pārāk mazas, lai tiktu pa īstam uzņemtas jaunsargu rindās, viņas varēja būt jaunsargiem līdzās kā jaunsargu instruktora meitas.
Tiekamies skolā, kurā Varis Jansons pasniedz arī valsts aizsardzības mācību, jo, kā viņš iepriekš bilst telefonsarunā, mājās pārāk liela nekārtība, lai uzņemtu ciemiņus. Pēc tikko mežā kopā ar jaunsargiem pavadītajām dienām nav bijis laika pievērsties tās sakārtošanai.
"Esmu tētis pēc pilnas programmas," iepazīstina Varis Jansons. Jau deviņus gadus.
"Mazliet vientuļi, ka tikai tētis, bet, paldies dievam, ka ļoti foršs tētis, un ir ļoti mierīgi mājās. Drosmīgs, mīļš, vienmēr atbalstīs. Brīnišķīgs tētis,"
raksturo Gabriela.
"Ļoti atbildīgs cilvēks, gādīgs, liela nasta uz pleciem. Sava ģimene, paldies, ka par mani rūpējas, novērtēju. Foršs, var izklaidēties kopā, var kopā pavadīt laiku, kopā pasmieties, izrunāties," bilst Adriana.
"Mūsu tētis ir īpatnējs labā veidā, tas ir emocionāli forši, ka ar tevi runā kāds vīriešu pārstāvis, nevis tikai sieviešu aplītis," atzīst Gabriela.
Agneses un Gabrielas mamma dzīvo Kuldīgā. Raksturojot tādu it kā neparastu izvēli, ka, vecākiem šķiroties, bērni paliek pie tēta, Varis bilst, ka šāda izvēle ir bērnu dēļ.
"Viņi ir tie, kuri nevar šajā brīdī par sevi pilnvērtīgi parūpēties, līdz ar to jāpieņem atbildīgs lēmums un tas jādara. Tā normāli vīrieši dara. Kaut gan skatoties, kā tas notiek pasaulē, laikam es tāds esmu retais. Bet es nesūdzos," bilst Varis.
Varis atzīst, ka nejūtas slikti meiteņu pulciņā. Arī darbojoties Jaunsardzē, viņš novērtējis, ka meitenes ir apzinīgākās, izpildīgākas, arī punktuālākas.
"Džeki bieži vien ir tādi... gan ne visi," vērtē Varis. Protams, arī meitenēm "kāja paslīd", bet dzīve ir jābauda!
Agnese, lai arī jau ir savā dzīvē, komunicē ar vecākiem, brauc ciemos pie mazās māsas.
"Dzīvoju uz pusi Liepājā, gan savās lauku mājās," atzīst Agnese. Lauku mājas ir Nīcā, kur ciemojas arī Gabriela un palīdz māsai darbos.
Arī Agnese, jautāta par savas ģimenes modeli, atzīst, ka "tētis labi tiek galā ar visām lietām, kas ģimenē ir jābīda uz priekšu". Agnese tētim stāsta, ko novērojusi, kurus jautājumus vajadzētu risināt no citas puses.
"Viņš jau pieredzes bagāts un, ar bērniem strādājot, tālāk pats jūt," atzīst Agnese. "Mēs cenšamies ģimenē turēties pie modeļa, ka esam atklāti, ka neslēpjam neko viens no otra. Ja ir kaut kādas "ziepes" vai nepatikšanās, vai ķibeles, esam atklāti un runājam. Labāk salda patiesība nekā rūgti meli. Tas nepalīdz veidot patiesas attiecības, ja pastāv bailes runāt atklāti."
Ir arī kādas meiteņu lietas, ko mazā māsa uztic tikai lielajai.
Jautāts par kādu sarežģītu situāciju, kas bijusi jārisna ar meitām pēdējā laikā, Varis bilst, ka sarežģītas situācijas ir citā pasaules malā un tas, kas ir mums šobrīd, viss ir risināms. Pats galvenais ir runāt. Ja ir komunikācija, visu var atrisināt.
Tā kā visas meitenes darbojas Jaunsardzē, tētis viņām ir ieaudzinājis gan patriotismu, gan dzimtenes mīlestību.
Tētim var paraudāt uz pleca arī Agnese. Gabriela atzīst, ka tētis ir iemācījis skatīties uz labo pusi, ka nav tikai sliktais.
