Viņa izvēlējās bērnu paturēt. Deviņpadsmitgadīgās Kates stāsts

Viņai bija jau 19. Viņa būs māmiņa. Tik daudzi bija ieteikuši viņai abortu – kur tu liksies, kā tu dzīvosi!? Visniknākā bija māte. Taču nelīdzēja ne runāšana, ne kliegšana - meita neklausīja. Grūtniecība ritēja savu gaitu, ieejot jau otrajā trimestrī. Tikai audzinātāja un skolas medmāsa viņu atbalstīja, apsolot palīdzēt un būt līdzās.*

Viņai bija jau 19. Viņa būs māmiņa. Tik daudzi bija ieteikuši viņai abortu – kur tu liksies, kā tu dzīvosi!? Visniknākā bija māte. Taču nelīdzēja ne runāšana, ne kliegšana - meita neklausīja. Grūtniecība ritēja savu gaitu, ieejot jau otrajā trimestrī. Tikai audzinātāja un skolas medmāsa viņu atbalstīja, apsolot palīdzēt un būt līdzās.*

Palīdzība krīzes situācijā nonākušajām jaunajām grūtniecēm un māmiņām

  • Biedrības „Ģimenes Šūpulis” krīzes centrs Patvēruma māja no 2015. gada uzņem un atbalsta bez fiziska, emocionāla un psiholoģiska patvēruma palikušas un grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunas māmiņas ar mazuļiem līdz viena gada vecumam. Kontakti: „Jaunpalejas,” Kauguru pagasts, Beverīnas novads; Tālr. 64234485; epasts: [email protected]; www.gimenes-supulis.lv; vadītāja: Valda Reķe, mob. 26548496, e-pasts: [email protected];
  • Misija „Pakāpieni" palīdz krīzes situācijās nonākušajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vientuļajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Kontakti:  Rīgas iela 41, Tukums; tālr. 26287215; www.pakapieni.lv;  e-pasts: [email protected]
  • Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novada „Kārklos” lietošanā uz 10 gadiem saņēmusi māju, zemi un saimniecības ēkas, kur izveidots Sociālā atbalsta centrs „Cerību māja”. Atbalsta centrs sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju vecākiem ar mazgadīgiem bērniem pēckrīzes periodā un aprūpes un dzīvesprasmju apmācībā, kā arī atelpas brīža pakalpojumu vecākiem, kuriem ir bērni, jaunieši vai pieaugušie ar invaliditāti.Tālr.: +371 26879835. e-pasts: [email protected].

Ziemassvētkos Katei ļoti gribējās aizbraukt pie mammas, satikt mazo brāli un svinēt svētkus kopā ar ģimeni. Kad viņa ieradās, mamma bija jau stipri iedzērusi. Kate bija sarūpējusi mazas dāvaniņas. Brālis priecājās, bet mamma pat nepaskatījās. Vakara gaitā mamma dzēra arvien vairāk un atkal sāka lamāties par gaidāmo Kates bērnu.

No rīta meiteni pamodināja spērieni pa muguru, pa kājām, pa galvu. Mamma bija pārdzērusi jēgu un nekontrolējami izgāza savas dusmas. Raudādama Kate paķēra savu somu, kaut kā apģērbās un izskrēja pa durvīm. Labi, ka dežurants viņu ielaida skolā, jo bija taču brīvdienas. Steidzīgi atnāca audzinātāja un uzaicināja Kati palikt viņas ģimenē, kamēr atsākas mācības un var atgriezties kopmītnēs.

Pavasaris atnāca ar lielu vēderu un zināmām grūtībām naktī gulēt. Labi, ka skolotāji bija saprotoši un palaida pusdienlaikā uz istabiņu pagulēt. Kur palikt vasarā? Tuvojās vasaras brīvdienas.

Medmāsa ieteica krīzes centru. Tā negribējās! Bet kur?

Ar mammu neizdosies sarunāt, vecmāmiņa ne dzirdēt negrib, lai Kate varētu laukos pie viņas pavadīt vasaru, kad piedzims mazā.

Negribīgi Kate ieradās pilnīgi jaunā krīzes centrā. Viņa bija pati pirmā. Aiva piedzima pēc desmit dienām. Meitiņa bija mierīga, lielām, brūnām acīm skatījās uz Kati un tā vien likās, ka kaut ko grib teikt. Bet ko? Kate nolēma piezvanīt Aivas tēvam, lai pateiktu par viņu kopīgo bērnu. Viņš atbildēja, lai nekad vairāk viņam nezvana un netraucē, jo viņš nemaz nav drošs, ka tā ir viņa meita… Sekoja asaras un dusmu lēkme, telefons triecās pret grīdu, pret sienu, līdz sašķīda. Dusmu lēkmes atkārtojās gandrīz katru dienu.

Aiva jau smaida, met gaisā vēderu, dzīvojas pa āru, jo ir smaržīga vasara. Bet drūmu noskaņu atnes vizīte pie ārsta, kurš iesaka konsultāciju, jo viņam šķiet - mazajai ir kādas novirzes mugurkaulā. Tas arī apstiprinās, izrādās, tas no mammas spērieniem grūtniecības laikā.

Atgriežoties no ārsta vizītes, Kati sagaida pārsteigums – ir atbraukusi sociālā darbiniece un līdzi paņemta mamma, kura gribot redzēt mazmeitu. Astoņus mēnešus viņa nebija likusies zinis par Kati. Tagad viņa atbraukusi. Taču nav ne apskāvienu, ne dāvanu, nekā. Braucot prom, mamma pasauc Kati sānis, prasot, vai nevar iedot naudu, jo viņa taču saņemot bērna naudu...

Kate raud visu nakti. Atkal pret sienu lido telefons, jau trešais, atkal nevaldāmas dusmas.

Dažas dienas vēlāk piezvana kāds draugs no skolas – gribot dzīvot ar Kati kopā, mīlēšot viņas meitiņu. Kā Katei gribas ticēt! Kā viņai gribas savu dzīvi un dzīvokli! Draugs sola, un Kate sāk rosīgi gatavoties.

Tā diena ir pienākusi. Kate ar Aivu dodas prom no krīzes centra pēc tur pavadītiem pieciem mēnešiem. Viss ir sarūpēts, lai iekārtotu dzīvokli. Jā! Kate ir laimīga! Viņai būs sava dzīve! Sava ģimene!

Nosvinēta Aivas pirmā dzimšanas diena. Varēs vest uz diennakts bērnudārzu un rudenī atsākt mācības. Viņa mācīsies, mazā būs bērnudārzā, tad sāks strādāt. Viņa visu prot un spēj.

Visu nedēļu Aiva ir prom. Mazpilsētiņā Kate satiek draugus un draudzenes, kuriem arī daudz brīvā laika. Kate iekrājusi savu invaliditātes un bērna pabalsta naudu, viņa ir visturīgākā no visiem pārējiem. Bieži uzsauc dzērienus draugiem. Bieži nauda atliek tikai cigaretēm, alkoholam un pamperiem. No kāda puiša Kate nopērk mašīnu - par četrām degvīna pudelēm un simt eiro. Tagad viņa jūtas vēl varenāka draugu acīs. Aiva? Viņa taču ir bērnudārzā! Nu jā, izņemot tās reizes, kad no bērnudārza zvana, ka Aivai ir plaušu karsonis un jādodas uz slimnīcu. Gada laikā jau sešas reizes. Kāpēc viņa tik daudz slimo?

Pilsētas svētki ir liels notikums mazpilsētas dzīvē. Kate noteikti dosies. Izvizinās draudzenes un atpūtīsies. Noliks Aivu gulēt un dosies svinēt, kā to jau daudzkārt darījusi. Gan jau kaimiņiene dzirdēs, ja mazā raudās, tad viņai piezvanīs.

Kate atmostas slimnīcā. Esot avarējusi. Esot dzērusi. Nekā neatceras. Mašīna sasista. Draudzenei lauzta roka, pašai deguns. Sāp galva.

Kur Aiva? Neviens viņai neko nestāsta. Visi kā sazvērējušies.

Pēc mēneša Kate uzzina, ka Aiva ir audžuģimenē. Ja grib meitu atgūt, viņai esot sevi jāpierāda. Kā? No dzīvokļa jāizvācas, jo ir parādi, atslēgts ūdens un elektrība. Kurp doties? Jāmeklē draudzene un jāiedzer.  Ir bēdas. Ir skumji. Ir iemesli.

  * Viens no 18 patiesiem stāstiem no patvēruma mājas grūtniecēm un jaunajām māmiņām „Ģimenes šūpulis”. Varoņu vārdi un notikumu vietas ir mainīti.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti