Viena rūpēs par dvīnītēm. Annijas stāsts

Kā tas var būt, ka viņai būs dvīņi? Visi saka, ka viņa izskatās pēc skolnieces - tik maza un smalka augumā, bet ne jau katrs zina, ka viņai tikko bija divdesmitā dzimšanas diena. Kas citiem daļas? Mamma un tēvs priecājas, saka, ka palīdzēšot audzināt. Arī Jānis saka, ka priecājas, lai gan pašam jau bijušas divas sievas un katrai pa bērnam. Viņš viņu sauc par mazo mīļumu un ir tik saudzīgs. Viņam nav darba, tāpēc katru dienu ir mājās, viņas tuvumā. Tik labi! Kad viņi iet pa ciemu - Annija un viņas vīrietis - visi atskatās.*

Palīdzība krīzes situācijā nonākušajām jaunajām grūtniecēm un māmiņām

  • Biedrības „Ģimenes Šūpulis” krīzes centrs Patvēruma māja no 2015. gada uzņem un atbalsta bez fiziska, emocionāla un psiholoģiska patvēruma palikušas un grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunas māmiņas ar mazuļiem līdz viena gada vecumam. Kontakti: „Jaunpalejas,” Kauguru pagasts, Beverīnas novads; Tālr. 64234485; epasts: patverums@gimenes-supulis.lv; www.gimenes-supulis.lv; vadītāja: Valda Reķe, mob. 26548496, e-pasts: valda.reke07@gmail.com;
  • Misija „Pakāpieni" palīdz krīzes situācijās nonākušajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vientuļajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Kontakti:  Rīgas iela 41, Tukums; tālr. 26287215; www.pakapieni.lv;  e-pasts: zane@pakapieni.lv
  • Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novada „Kārklos” lietošanā uz 10 gadiem saņēmusi māju, zemi un saimniecības ēkas, kur izveidots Sociālā atbalsta centrs „Cerību māja”. Atbalsta centrs sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju vecākiem ar mazgadīgiem bērniem pēckrīzes periodā un aprūpes un dzīvesprasmju apmācībā, kā arī atelpas brīža pakalpojumu vecākiem, kuriem ir bērni, jaunieši vai pieaugušie ar invaliditāti.Tālr.: +371 26879835. e-pasts: marika.sica@ceribusparni.lv.

Arvien biežāk sāk sāpēt vēders, bet Annija taču nav nekāda pīkstule, neies sūdzēties. Un ja nu vakarā Jānis grib seksu, kā lai atsaka - aizies vēl pie bijušajām atpakaļ! Kādu dienu sāpes kļūst tik neciešamas, ka nevar novaldīties. Slimnīcā ārsti saka, ka sākušās priekšlaicīgas dzemdības.

Māmiņa ar meitiņām slimnīcā pavada ilgi, visām jāatkopjas un jāuzlabo veselība. Jānis nāk ciemos un steidzina nokārtot „papīrus”, lai ātrāk saņemtu visus pabalstus un varētu kārtīgi nosvinēt. Tas arī izdodas. Svinības beigušās, naudas arī nav. Jāgaida nākošā mēneša pabalsti.

No slimnīcas var doties mājup. Bet kurp?

Jānis saka, ka neesot laika sakārtot māju, meklējot darbu, arī elektrības parāds nenomaksāts. Maziem bērniem mājoklis nav piemērots.

Uz krīzes centru Anniju ar meitenēm atved gan Jānis, gan mamma un sociālā darbiniece, kas visumā ir jauka sieviete, bet pieprasa, lai Jānis neatņemot naudu savām meitām un sakārtojot māju. Barga gan viņa! Jānis tik mīļš! Tikai viņš prot glāstīt un teikt to, ko neviens viņai nekad nav teicis. Arī toreiz, kad aizstāvēja, kad kārtējo reizi ballītē ciema puiši gribēja par viņu pasmieties un pēc tam papriecāties kopā kaut kur tumšā kāpņu telpā. Jānis bija par viņu iestājies, viņš ir stiprs un drosmīgs. Lai viņam tā nauda tiek! Viņš apgalvo, ka arī citiem saviem bērniem palīdzot. Bet viņam taču nav darba!

Krīzes centrā visi jauki pret viņām izturas, palīdz, liekas, ka nemaz nav grūti tikt galā ar divām mazulītēm. Bet viņa grib pie Jāņa. Meitiņas tik līdzīgas viņam.

Labi, ka atrada dvīņu ratus, pat divus pārus. Tagad Annija ar bērniem var doties garās pastaigās un sapņot par savu Jāni. Viņa ļoti gaida viņu ciemos, solīja atbraukt, kad atkal būs pabalstu izmaksas diena. Kaut ātrāk pienāktu!

Annija ir apmulsusi. Ārsti nosauc vienai no meitiņām kaut kādu neizrunājamu slimību un saka, ka jādodas uz bērnu slimnīcu, kur izlems, kad operēt.

Skumji, bet ir laba ziņa -  uz Rīgu atbrauks Jānis, tur ir vecāku māja, kur varēs satikties. Diviem kopā labāk.

Jānis tikai dažas naktis paciemojas, bet dusmīgās māsiņas viņu aizraida projām, jo rupji lamājoties un nepakļaujas kārtībai. Annijai gan tā nelikās. Labi, ka naudiņu paspēja viņam iedot, jo teica, ka sāks remontēt māju.

Operācija ir veiksmīga. Annija atgriežas krīzes centrā. Meitām viss labi, bet pašai arvien biežāk sāk reibt galva, vienreiz gandrīz uz plīts uzkrita, labi, ka citas viņu noķēra. Uzliesmojusi vecā slimība? Arī agrāk tā bija. Kad noģība, Jānis iecēla atpakaļ gultā. Annija tā negribēja nevienam teikt.

Kad krīt jau trešo reizi, izrādās, ka ir spontānais aborts. Nu jā, Jānis taču ciemojās slimnīcā. Viņi abi bija gribējuši dēliņu. Nu nekā.

Jānis nezvana, laikam nav kredīta. Viņam grūti. Annija raksta vēstuli pēc vēstules ar maigiem mīlestības apliecinājumiem un lūgumiem pēc tuvuma. Katru dienu gaida atbildi, bet pastkastīte arvien tukša.

Annija ir uzvarējusi! Izlūgusies labajai sociālajai darbiniecei uz citu krīzes centru – tuvāk Jānim. Kā viņa to gaidījusi! Un pienāk tā diena, kad Jānis atbrauc, arī mamma un ļoti laipnā sociālā darbiniece. Eju dzīvē!

Ups, izrādās, tas ir krīzes centrs, kas domāts tikai bērniem.

Nekas, Annija katru dienu ies ciemos pie meitām, tā viņa parakstījusies kaut kādā iesniegumā.

Ciemošanās pie meitām ir jautras – Annija pāris stundas paspēlējas, tad dodas pie mammas, kurai pēc tēva nāves vienai skumji.

Apciemojumi paliek arvien retāki – reizi nedēļā, reizi mēnesī. Audzinātājas un auklītes sūta bildes, kā mazās spēlējas, ceļas kājās, sāk staigāt.

Annija ir ļoti aizņemta – viņai taču jāmācās, jāapgūst profesija, un Jānim nav naudas, par ko māju sakārtot. Lai mazās tur padzīvo! Jāni vienalga pie viņām nelaiž, jo vienreiz atnāca iedzēris un sastrīdējās ar darbiniecēm. Viņas tik bargas, nelaiž tēvu pie meitām! Ja Jāni nelaiž, Annija arī neies.

  * Viens no 18 patiesiem stāstiem no patvēruma mājas grūtniecēm un jaunajām māmiņām „Ģimenes šūpulis”. Varoņu vārdi un notikumu vietas ir mainīti.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti