Filmas galvenā varone ir Dārta - dzīvespriecīga meitene, kura pēc basketbola treniņa skaudības dēļ tiek nofotografēta brīdī, kad viņa mazgājas dušā. Uzņemtā fotogrāfija, kurā Dārta redzama kaila, pēc tam tiek izplatīta interneta vidē. Šis notikums būtiski iespaido Dārtas ikdienu un, kauna, apsmiekla un bēdu nomākta, viņa apsver radikālu risinājumu savai nākotnei – pašnāvību.
Studentu veidotā dokumentālā īsfilma “Dārta”:
Īsfilmas autori ir studiju programmas "Komunikācija un sabiedriskās attiecības" studenti - Linda Broka, Petra Razgale, Uldis Vāvere, Estere Rita Vilciņa un Marta Deņīsova. Jauniešiem studiju procesa ietvaros bija uzdevums izveidot video par tēmu deviance - rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Īsfilmas galvenās varones atveidotāja Petra Razgale stāsta: “Mēs domājām, kas būtu tāds aktuāls pārkāpums mūsu, jauniešu vidū, un tad mēs nolēmām veidot filmu par pazemojumu un par emocionālo vardarbību.”
Linda Broka skaidro: “Notikumi filmā ir izdomāti, bet mēs balstījāmies uz to, ko mēs esam redzējuši, dzirdējuši, atraduši internetā. Negatīvo komentāru ir daudz vairāk nekā pozitīvo. Manuprāt, mūsdienās cilvēki neapdomā to, ko viņi publicē, un viņi nerēķinās ar otru cilvēku, tādā veidā kaitējot ne tikai tam otram cilvēkam, bet arī paši sev.”
Filmā publicēti uzticības tālruņa numuri un atgādinājums, ka nepilngadīgas personas kailfoto izplatīšana ir krimināli sodāma darbība. Īsfilmas autori stāsta, ka video vēlējušies demonstrēt to, ka, ja kāds nodara pāri, tad nav jāslēpjas un jākaunas, bet ir jāvēršas pēc palīdzības. “Šajā gadījumā Dārta jutās slikti, viņa vainoja sevi. Bieži vien šādos brīžos upuris domā, ka viņš ir vainīgs pie kaut kā, ka viņam ir jāizjūt kauns, bet patiesībā kauns būtu jāizjūt tam, kurš nodara pāri,” saka Petra.
Filmēšanas process notika Valmierā. Jaunieši paši ne tikai filmēja un montēja filmu, bet arī iejutās aktieru lomās. Petra norāda, ka filma ir par nopietnu tēmu, bet filmēšanas process esot bijis pozitīvs: “Bija smieklu pilni brīži - vajadzēja notēlot raudāšanu, bet es sēdēju istabā, kur man apkārt bija kursabiedri, kuri mani smīdināja. Beigās viņi iegāja citā istabā.” “Kā var nesmieties, kad cilvēks ar ūdens pudeli cenšas sev izveidot asaras? Tas, protams, ir smieklīgi. Tajā brīdī, kad tu apzinies, ka tā ir filma, ir smieklīgi,” piebilst Linda.
Linda novērtē zināšanas, ko bija iespējams iegūt lekcijās un filmēšanas procesa laikā: “Multimediju laboratorijā mums bija iespēja izmēģināt dažādus filmēšanas veidus, bet, filmējot filmu, mēs praktiski iemācījāmies vēl daudz ko vairāk, mēs mācījāmies darboties ar to, kas mums tajā brīdī bija. Tu vairāk saproti tad, kad pats praktiski pielieto tās zināšanas, ko tev lekcijās iedod.”
