Kampaņas mērķauditorija galvenokārt ir 5–10 gadus vecu bērnu vecāki, kā arī jebkurš cits pieaugušais, kas piedalās bērnu dzīvē.
Kas ir miermīlīga sabiedrība? Klāvs Sedlinieks pauž, ka atbilde slēpjas tajā, kas ir miers, kas ir miermīlība? Bieži mieru definē caur negatīvo definīciju – define kaut kā neesamību, to, kā nav. Piemēram, kāda ir mierīga jūra? To definēkā tādu, kur nav viļņu. Mierīgs cilvēks ir tas pats - tas, kas nedara. Galu gala vismierīgākais sanāk mirušais, jo viņš nedara neko.
Miermīlības pētnieki runā par pozitīvo miera definīciju - miers ir darbības, kuras radītas uz dzīvību un tās uzturēšanu, dzīvības veicināšanu. Pretēji ir karš, tas iznīcina.
Svarīgi uz mieru skatīties uz cilvēka pozīcijām, uz kuru tas attiecas.
Nevar runāt par miermīlību pret bērniem, ja pat sabiedrība nav miermīlīga. Visa pamatā ir cilvēks - vai cilvēks ir vai nav vardarbīgs.
Kopš seniem laikiem ir novērots, ka cilvēkiem ir potenciāls būt vardarbīgiem un miermīlīgiem.
Isladieši un norvēģi mūsdienās tiek uzskatītas par miermīlīgām nācijām (to vispār ir ap 35). Tas liecina, ka sabiedrībā ir tādas struktūras, kuras ir ļoti miermīlīgas. Tas ir iespējams tāpēc, ka bērnu audzināšana miermīlīgi ir iespējama tikai šādā sabiedrībā, jo bērni imitē pieaugušo uzvedību.
Ja bērni aug vardarbīgā sabierībā, tad arī savās rotaļās izmanto vardarbības elementus.
Miermīlīgās sabiedrībās nav uz sacensību vērstu rotaļu. Pēdējos gados to mazina, tomēr sporta veidos no tā nevar izbēgt.
Miermīlīga bērna audzināšana aizstās ar miermīlīgu sabiedrību kopumā – savukārt, tā ar nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
Organizācijas “Centrs Dardedze” sociālajā kampaņā “Iedomājies sevi bērna vietā!” ikviens vecāks tiek aicināts pilnveidot prasmes cieņpilnu un drošu attiecību veidošanā ar saviem bērniem. Pēdējā laikā sabiedrībai ir daudz skaidrots, ko bērniem nodara dažāda veida vardarbība, taču šobrīd pienācis laiks palūkoties uz šo tēmu no otras puses – ko nozīmē drošas attiecības ar bērnu un kā ļaut bērnam tās piedzīvot.
