Skatoties un klausoties Māmiņdienas koncertu Rīgas bērnudārzā “Mežrozīte”, mammas smaida, smaida un smaida. Un tikai acu kaktiņos ir kāda nodevīga asariņa, kurā kā spogulī redzamas savulaik negulētās naktis pirmā zobiņa vai augstas temperatūras dēļ. Turpat paslēpies arī izmisums, kad, brēcot par nedabūtu mantu, tiek piekliegts viss lielveikals. Un bailes, kad līdz dārziņa slēgšanai palikušas piecpadsmit minūtes, bet sastrēgums nekust no vietas. Šodien tas viss ir aizmirsts.
Bērniem viņu mammas vienmēr ir pašas labākās. Savām mammām Rolands, Vilis, Jolanta, Ulla, Līva, Karolīna un pārējie bērni nenovēl dārgas dāvanas vai pērkamas lietas, bet gan pāri visam – mīļumu.
Mazie bērnudārza audzēkņi paši ir kā mazie puķu stādiņi māla podiņos, ko šodien dāvina savām mammām – vēl nevar zināt, kas tur izaugs un cik koši uzziedās. Tas būs pārsteigums katrā ģimenē. Kāds noteikti izstiepsies un pāraugs savu tēti un mammu. Kāds kļūs par zinātnieku, skolotāju, ārstu. Kāds – par prezidentu. Bet galvenais, ka aiz katra vienmēr būs viņa mamma.
