Nav nepārprotamu ziņu, kad sākusies tradīcija rakstīt vēstules Ziemassvētku vecītim. Dažādi avoti vēsta, ka tā varētu būt vismaz vairākus gadu simtus sena tradīcija, kas aizsākusies Amerikas Savienotajās Valstīs un vēlāk izplatījusies visā pasaulē. Lai arī, bērniem izaugot, Ziemassvētku brīnumam ticēt ir arvien grūtāk, tradīcija rakstīt Ziemassvētku vecītim var būt ļoti svarīga un arī vērtīga.
"Mēs runājam par to, ka tā ir tradīcija, kas droši vien ir ļoti sena. Tā dod iespēju bērnam padomāt par to, ko viņš grib, kāpēc viņš grib. Arī noformēt vēstuli, ja šī tradīcija vēl ir saglabājusies šādā formātā. To jau mēs ikdienā nedarām, ar roku vēstules nerakstām, uz pastu neejam. Jauniešiem un bērniem tā ir nezināma lieta. Kopumā tā ir iespēja bērniem domāt par to, kas ir viņu vēlmes laikā, kad viņi drīkst vēlēties un gribēt," norādīja Kleinberga.
Savukārt gadījumos, kad bērns lūdz mantas, kas ir ārpus ģimenes iespējām un budžeta, bet vecāki nevēlas liegt iespēju bērnam vēl ticēt brīnumam, iespējams lūgt, lai bērns savā vēstulē norāda vairākas lietas un izvēlēties to, kas ir budžetam atbilstošākā.
"Vecāki var lūgt, lai bērns raksta vairākas lietas. Te var būt saruna ar vecākiem par to, ka ne vienmēr var atvest to mantu, ko visvairāk grib, tāpēc var uzskaitīt vairākas vēlmes, un vecāki var izvēlēties. Kad bērni ir lielāki, vecāki var runāt par to, ka viņi saprot bērna vēlmi, un ir forši, ka viņš grib, bet tās iespējas nav tik lielas," ieteica psihoterapeite.
Tāpat viņa norādīja, ka noteikti nav tāda vecuma, no kura ticēt tam, ka dāvanas atved Ziemassvētku vecītis, nevis vecāki.
"Te ir divas lietas kopā – mēs gribam bērniem iemācīt ticēt un cerēt, bet, no otras puses, mēs gribam pievilkt viņus klāt pie realitātes. Ziemassvētku laiks arī pieaugušajiem asociējas ar tādu brīnumu, iespēju, maģisku laiku. Tā gaisotne tiek vairāk asociēta ar brīnumu un ticību. Ja mēs ticam, tad kāpēc lai mēs nedrīkstētu ticēt? Arī pieaugušais drīkst ticēt, ka partneris uzdāvinās dāvanu, ko gribētu saņemt," norādīja Kleinberga. "Te ir stāsts par to, ka mēs ļaujam sev ticēt, un tā ir tiešām ļoti jauka lieta, ko nevajag izbeigt."
