Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) uztura speciāliste Lizete Puga uzsver, ka gados jaunāki bērni bieži vien paši nespēj izvērtēt, vai ēdiens ir veselīgs. Bērnu vērtēšanas skala parasti esot “garšo” vai “negaršo”, tāpēc pieaugušajiem ir jāpamāca un jāiedrošina bērni saprast vērtīgo uzturvielu nozīmi:
“Mums [vecākiem] jārāda, ka ir svarīgi ēst arī kaut ko citu, nevis tikai to, kas “man garšo”.”
Svarīgi ir nepakļauties bērna šantāžai
Bieži vien bērniem, gluži tāpat kā pieaugušajiem, negaršo kāds produkts. Eksperte uzskata, ka, tas ir normāli, taču
nedrīkst pieņemt, ka bērns atsakās ēst veselu produktu grupu – piemēram dārzeņus vai augļus:
“Tādas lietas nedrīkst pieņemt. Līdz ar to pusdienu kārbiņas vai līdzi ņemamās pusdienas nedrīkst pārvērst par tādām kā ballīšu uzkodu platēm. Un, ja tur vēl iekšā ir šokolādīte, saldie lācīši, pieniņi… Tie ir produkti, kurus mēs skolā mēģinām izskaust, bet ieliekam bērna somā līdzi, lai viņam ir papildu uzkoda. Un bērns jau, protams, ir gudrs. Kāpēc viņam ēst pusdienas, ja viņam pēc tam ir tas šokolādes kēksiņš? Tas taču garšo labāk!”
Tāpēc pusdienu kārba jāpapildina ar veselīgiem un vērtīgiem produktiem.
Jāatmet frāze “galvenais, ka bērns paēdis”
Bērni nereti priekšroku dod sāļiem, saldiem un trekniem produktiem, kas bieži vien ir dažādas ātrās uzkodas un līdzpaņemtie našķi. Uztura speciāliste gan mudina vecākus kā mērķi izvirzīt nevis to, ka bērns kaut ko apēd, bet gan to, lai bērns paēd kārtīgi.
“Citreiz vecāki saka: “Bet tad [kad viņš apēd uzkodas un našķus], vismaz viņš ir paēdis!”. Bet nereti tā izdabāšana, tas, ka “viņš vismaz ir paēdis”, aiziet citā līmenī. Un
tad bērns jau sāk kontrolēt visas izvēles – viņš kontrolē situāciju un pārtiek tikai no tā, ko vēlas.
Tiklīdz mēs sākam izdabāt, produktu klāsts bērna uzturā var palikt aizvien šaurāks,” skaidro Puga.
Sākt ar mazumiņu
Ir jāsaprot, ka bērns pie veselīga un pilnvērtīga uztura ir jāpieradina. BKUS uztura speciāliste stāsta, ka šeit ir pāris lietas, kas jāņem vērā. Pirmkārt – nav ieteicams strauji bērna ēdienkarti pilnībā mainīt: “Es saku, ka jāsāk ar vienu mazu zirnīti klāt katram ēdienam. Un tikai tad palēnām pāriet uz arī kādām lielākām porcijām. Jo bērnus nereti biedē tas, ka viņiem uzliek pilnu šķīvi ar kaut kādiem daudziem, lieliem un svešiem ēdieniem, un bērns nezina, kas tas ir, un tāpēc no tā izvairās.”
Bērnu pie viņam nesaprotama ēdiena var pieradināt, arī to iemānot
jeb, bērnam nezinot, mazu nezināmā produkta gabaliņu pievienot viņam labi zināmam ēdienam, kas garšo. “Tā var pieradināt garšas kārpiņas – ka ir kaut kas tāds, kas bērnam garšo. Izgaršot ēdienu mēs mācamies visu mūžu! Tāpēc nekad nav par vēlu savas garšas kārpiņas iepazīstināt ar jauniem produktiem un īpašām garšu kombinācijām,” papildina Puga.
Saprotami izskaidrot, kāpēc jāēd veselīgi
Speciāliste stāsta, ka bērns jebkurā gadījumā priekšroku dos tādam ēdienam, kas viņam patīk. Tāpēc vecākiem vienmēr jābūt maliņā un nemitīgi jāmēģina savu atvasi pieradināt pie veselīga un pilnvērtīga uztura: “Ka – re, arī tas dārzenis ir drošais produkts un tu to vari ēst. Jāstāsta, ka tas nav indīgs, ka tas ir nepieciešams. Līdz ar to tā nepārtrauktā piedāvāšana – tas, manuprāt, arī ir tas veiksmīgākais risinājums.”
Bērnus arī vajag motivēt. Taču to, ka jāēd veselīgi, jāskaidro viņiem saprotamā veidā. Piemēram, var pastāstīt, ka meitenēm, kas paēd kārtīgi un veselīgi, augs gari un veselīgi mati, savukārt aktīvākiem bērniem – ka kārtīgi paēdot, būs spēks sportot un rotaļāties.
