Dita Lase uzskata, ka kopīga rosīšanās virtuvē gan bērniem, gan arī vecākiem ļauj iemācīties ko jaunu. Bērni iemācās gatavot ēst un līdz ar to nebūs tik atkarīgi no ātrajām uzkodām vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, jo pratīs ko uzmeistarot arī paši.
Savukārt vecākiem tā ir iespēja savu bērnu iepazīt, iemācīties ar viņu sadarboties un smelties no savas atvases dažādas jaunas un neierastas idejas, kā ikdienā ierastu ēdienu citādi pagatavot un pasniegt.
Kopīgi pavadītais laiks virtuvē, viņasprāt, ir arī kvalitatīvi pavadīts laiks. Kaut vai tāpēc, ka tas ir jāieplāno un visa sava uzmanība jāvelta tikai kopīgai rosībai virtuvē: "Pirmkārt, bērns ir jāuzmana. Otrkārt – viņam kaut kas ir jāierāda, jāiemāca. Treškārt – tur būs ķēpa, kura būs jākopj. Tā ir daļa no procesa, un no tās nevar izvairīties. Ātra gatavošana ar bērniem tiešām nesanāks. Tāpēc tas arī ir tāds kvalitatīvi pavadīts laiks – mēs to ieplānojam un to kopā pavadām virtuvē."
Dita Lase atceras, ka viņas meitai, kad viņa auga, "pašai bija liela interese par gatavošanu, un es par to, protams, biju tikai priecīga. Tāds gadījums, kas man nāk prātā – dzirdu, ka blakus istabā ir klusums. Ko mammai nozīmē, ja pusotru gadu vecam bērnam blakus istabā ir klusums? Tas nozīmē, ka tiek darītas blēņas! Es ar drebošu sirdi dodos uz to blakus istabu. Un izrādās, ka viņa no virtuves man ir nočiepusi katliņu un ielikusi tajā manu mobilo telefonu un maisa pa to kastrolīti. Vāra manu telefonu. Un pati viņa bija tik aizrāvusies, ka bija iestājies pilnīgs klusums!"
Ditas Lases atziņas par gatavošanu kopā ar bērniem:
- Kopīga gatavošana ir ar bērnu kvalitatīvi pavadīts laiks.
- Iemācot bērniem gatavot, mēs viņiem, kā Džeimijs Olivers saka, iespējams, izglābsim dzīvību, jo viņi nebūs atkarīgi no junk food (ātrajām uzkodām) un sabiedriskās ēdināšanas, jo viņi pratīs arī paši sev arī kaut ko pagatavot.
- Gatavošanas iemaņas ir labs mantojums, ko viņiem tālāk nodot.
- Tā ir iespēja arī mums pašiem kaut ko iemācīties – iemācīties, kā sadarboties. Un bērnam bieži vien ir arī ļoti daudz ideju, kuras mums, iegrimušiem savā ikdienas rutīnā, pat prātā neienāk – ko kam var pielikt, kā ēdienu var pasniegt vai izrotāt.
- Bērniem arī patīk spēlēties, tāpēc bieži vien virtuve pārtop par "Juras laikmeta parku" pēc vienu pusdienu gatavošanas, kas savā ziņā arī ir radošs prieks no visa šī notikuma.
- Gatavojot ar bērniem, vienmēr ir jārēķinās ar to, ka process ilgs lēnāk. Bieži vien vecāki tāpēc saka: "Ai, ejiet ārā no virtuves – es vienkārši ātri uztaisīšu ēst!" Un, kad jāsteidzas, tad jāsteidzas. Bet principā es vienmēr ieplānoju, ka šis nebūs ātri, – ja mēs gatavojam ar bērnu, tas būs ilgāk.
Zaļie augļu salāti
Sastāvdaļas:
- 4 kivi.
- 300 g zaļo vīnogu.
- 500 g melones.
- 300 g svaigas fenheļa saknes.
- 2 bumbieri.
- 1 apelsīns.
- ½ citrona.
- Laims.
- 2 ēdamkarotes kļavu sīrupa.
Pagatavošana:
Šos salātus noteikti var gatavot kopā ar bērniem – viņi var nolobīt vīnogas no kātiņiem, spiest sulu, sagriezt augļus gabaliņos. Vecāki tos nomizo un sagriež šķēlēs, bet bērni – kubiņos. Ir darbiņi, ko pat mazi bērni viegli var paveikt.
Šajā gadījumā kopā ar veselīgu desertu bērnam var iemānīt arī kādu dārzeni, piemēram, fenheli. Bērniem fenheļa un anīsa garšas parasti tīri labi iet pie sirds.
Pilnai laimei var visu nevis samaisīt kopā kā salātus, bet uzspraust augļu gabaliņus uz irbulīšiem un mērcēt kļavu sīrupā vai zemesriekstu sviestā, apvārtīt sēkliņās. Tas bērniem varētu jo īpaši patikt!
Raksta pirmpublikācija Lsm.lv 2021. gada 30. oktobrī.
