Ģimenes studija

Īpaša zupa un kūciņas pirms čempionāta basketbolista Jāņa Blūma ģimenē

Ģimenes studija

Skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības

Vērtēšanas sistēma skolā: atzīmju nozīme un nepieciešamība

Vērtēšanas sistēma skolā. Kāda nozīme ir atzīmēm?

Kā uzlabot vērtēšanas sistēmu skolā? Jaunajā kompetenču izglītībā mainīsies arī vērtēšanas sistēma. Vai atzīmes ir tik ļoti būtiskas, ko tās dod bērnam, ko vecākiem – šie ir vērtēšanas sistēmas grūtāk atbildamie jautājumi. Jaunajā vērtēšanas sistēmā īpaša vieta ierādīta skolēna kompetencei kā rezultātam.

Sarunā par vērtējumu nozīmi mācību procesā un rezultātu sasniegšanā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” piedalās Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas direktore Žanete Tauriņa, izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa, vecāku organizācijas “vecāki par izglītību”pārstāve Silvija Titova Meija.

“Vērtēšanai izmanto tradicionālo sistēmu, mainījusies ir aprakstošā sistēma sākumskolā, klāt nāk "ieskaitīts", "neieskaitīts" un “nav vērtējuma”. Jaunajā kompetenču izglītībā viss mainīsies kardināli. Ja izprot vērtējumu kā sistēmu ne tikai ar ballēm, bet arī analītiski vērtējot ar aprakstu, tad skolotāji var būt apmierināti un normāli strādāt ar šo vērtējumu sistēmu. Sistēmu vispirms jāizprot skolotājam, jo viņam ir tiesības ielikt vai neielikt balli,“ domā Žanete Tauriņa.

“Vērtējumam ir jābūt ar skaidriem un saprotamiem kritērijiem. Vecākiem jāsaprot skolotāju ielikto vērtējumu, nevajadzētu vērtēt radošos priekšmetus. Radošajos priekšmetos varētu vērtēt zināšanas, bet ne radošās izpausmes,” savu viedokli pauž Silvija Titova Meija.

Izglītības psiholoģe stāsta, ka svarīgi, kā pats bērns saprot vērtējumu, lai ejot uz skolu, prieku gūtu no procesa, nevis tiektos pēc augstiem sasniegumiem atzīmju veidā. Mazākie bērni tiecās pēc iekšējās motivācijas, lielākās klasēs ārējais vērtējums bērnam ir svarīgākais. Lielākiem bērniem sarūk mācīšanās prieks, bet par svarīgāko izvirza iegūto atzīmi.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks domā, ka šī brīža sistēmai vajag uzlabojumus. “Vērtēšana attīstās, tāpat kā mācību process. Ir trīs vērtēšanas veidi - formatīvā vērtēšana (vērtē mācīšanās procesu), diagnostiskā vērtēšana (vērtē mācību rezultātus), summatīvā vērtēšana (lai noteiktu rezultātus zināmā posmā, piemēram, noslēdzot 9.klasi).

Salīdzinoši vieglāk ir izmērāmas informatīvās zināšanas, bet ne mazāk svarīgas ir prasmes un attieksmes, to ir grūti novērtēt.

Vērtēšanai ir ļoti lieli izaicinājumi. Konceptuāli jāpārskata vērtēšanas forma un veids, īpaši tas skar diagnosticēšanas un summatīvo vērtēšanu. Vērtēšana palikusi zināšanu vērtēšanas jomā.

Domājot par 9.klasi, plāno jaunas vērtēšanas formas, saglabājot esošās un izveidojot jaunas, integrētas formas.

Vairāk pievēršot uzmanību skolēna patstāvīgajam darbam, kas parādītu skolēnu kompetenci kā rezultātu, kurā parādītu prasmi un spēju mācīties, pašvērtējumu, norādot, ko bērns ar savām zināšanām prastu darīt. Nepieciešama arī cita testa forma, uzdevumiem jābūt jēgpilniem, saistītiem ar reālo dzīvi. Šādi testi pārbaudītu ne tikai zināšana un prasmes, bet arī caurviju prasmes.”

Laika gaitā dažādi mainījusies vērtēšanas sistēma, īpaši sākumskolas posmā. Bieži atšķiras skolotāju un vecāku domas.

Vecāki bieži nesaprot vērtējumu, kādā vēstulē raidījumam “Ģimenes studija” aprakstošais vērtējums sākumskolā nosaukts par liriku.

Vērtējuma konfidencialitāte ir būtiska, skolēna vērtējums nedrīkstētu būt zināms citiem. “Skaties savā darbā, vērtē savu darbu. Liela problēma ir aizsargāt bērnu datus. Ideāla būtu skola, kurā bērni, beidzot skolu, nezinātu citu bērnu atzīmes. Vācijā liecību saņem aizlīmētā konvertā. Šie dati ir pietiekami jūtīgi un aizsargājami,” domā direktore Žanete Tauriņa.

Visi raidījuma dalībnieki piekrīt, ka zināšanas novērtēt ir vieglāk, grūtāk vērtēt radošumu. Svarīgi, lai bērns uz skolu ietu ar prieku pēc zināšanām, ne vērtējuma.

 

1 komentārs
Kremilek Rukis
"Aprakstošais" vērtējums ļauj labāk nomaskēt skolēnu zināšanu apjoma kritumu. Jo vienmēr jau var ierakstīt kādu labu vārdu tur, kur bezkaislīgā atzīme to neļāva. Skolotājam mierinājums, bērnam un vecākiem arī plāksterītis uz sirds. Un ja pa ceļam ir pazudisi izglītības kvalitāte, kurš gan uz vispārējās Rietumu izglītības krīzes fona to pamanīs?? ASV šo "aprakstošo" vērtējumu problēmu pēdējos gados ir apzinājuši un prāto, kā panākt, lai bērns kaut ko iemācās, nenokaujot "svēto govi" - bērna iekšējo komfortu. Cīņa būs grūta, jo komforta sludinātāji nu nekādi nevēlas atzīt, ka bērnam jāmācas arī neatlaidība, grūtību pārvarēšana, un ka labs stimuls te ir savstarpējā konkurence.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti