Ģimenes studija

Mūziķi, skolotāji un vecāki. Tiekamies ar Jūlijas un Ulda ģimeni Saldus pusē

Ģimenes studija

Mūsu vecāku pieredze ietekmē mūsu attiecības: Aigas Veckalnes "Mammas lieta"

Sieviešu pieredze: Pēcdzemdību aprūpes sistēma Latvijā būtībā neeksistē

Vecmāte: Pēcdzemdību aprūpe Latvijā būtībā nepastāv

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jauno vecāku un arī speciālistu pieredzē pēcdzemdību aprūpes sistēma Latvijā būtībā neeksistē – ir tikai atsevišķi maksas pakalpojumi, nevis vienota palīdzība. Lai palīdzētu jaunajiem vecākiem un it sevišķi māmiņām, tas būtu jāmaina, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" vērtēja instagrama konta "Mamma mammai" autore Katja Zilpauša, Dobeles slimnīcas vecmāte Rasma Kaminska un psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.

Latvijā pagaidām neesam īsti gatavi tam, ka arī mammām un ģimenēm varētu būt nepieciešama palīdzība no ārpuses šajā laika posmā, jo pastāv uzskats, ka ar visu taču vajadzētu tikt galā pašai un pašiem. Šādu tēzi izvirza tie, kas padziļināti pievērsušies temata izpētei.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Zilpauša atklāja, ka līdz šim tematam nonākusi pašas pieredzes dēļ. Viņa pēc pirmā bērna dzemdībām no draudzenes uzzinājusi par pakalpojumu, kas pastāv Nīderlandē, kad pēcdzemdību māsa nāk pie jaunās ģimenes 10 reizes palīdzēt ar jebko, kas ir nepieciešams. Viņa pasaka, kā pareizāk bērniņu turēt, viņa paskatās, kā sokas ar krūts barošanu, skatās, kā emocionāli jūtas gan mamma, gan tētis.

"Man tajā brīdī ar savu zīdainīti uz rokām likās, cik tas būtu kolosāli, jo tas ir tas, kas man ir vajadzīgs," bilda Zilpauša. Tāpēc jau pēc otrā bērna dzemdībām viņa pati izveidojusi sev sistēmu, kas, pirmām kārtām, ļāva pašai paēst un arī izgulēties. Pašas pēcdzemdību pieredze likusi saprast, ka tas ir iespējams.

Katja sākusi domāt, vai Latvijā varētu ieviest līdzīgu pakalpojumu, kāds ir Nīderlandē. Sarunās atklājies, ka ne tikai mammas, bet arī speciālisti atzīst šādas palīdzības nepieciešamību.

"Tāpēc gāju, caur šo kontu "Mamma mammai" vienkārši pati bez maksas palīdzēt. Tas, kas mani pārsteidza, bija, ka pirmā mamma, ar kuru tikos, bija četru bērnu mamma. Un arī viņai no manis bija vajadzīga it kā atļauja, ka jā, tu drīksti iedot laiku sev," stāstīja Zilpauša. 

"Vecāki, no vienas puses, pēc bērniņa piedzimšanas galīgi nejūtas tā, ka saprot, kas ar viņu jādara, ka viņi būtu zinoši bērnkopībā. No otras puses, viņiem ir sajūta, ka slimnīcas personāls sagaida to, ka vecāki jau visu zinās.

Šobrīd, aptaujājot tuvu pie 400 vecāku, runājot ar dažādiem speciālistiem un dzirdot tautas ataudzes stratēģiju, es redzu, ka šis varētu būt viens no mehānismiem, kā caur pozitīvu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību pieredzi varētu pamudināt ģimenes pieņemt lēmumu laist pasaulē bērnu," viņa vērtēja. 

Zilpauša pētījusi arī, vai jaunie vecāki vēlētos pakalpojumu, ko iepriekš raksturoja. Ģimenes vienbalsīgi atbildējušas – jā. Arī speciālisti piekrituši, ka tas būtu svētīgi. Viņa atzina, ka, pētot un meklējot veidus, kā šādu pakalpojumu varētu ieviest Latvijā, viss apstājas pie lielākās problēmas – finansējuma. Šāds pakalpojums nevar būt lēts, jo arī speciālisti, kas sniedz atbalstu, nedrīkst paši būt izdeguši vai mazkvalificēti. 

Pirmkārt, speciālistam jāspēj sniegt psiholoģiska palīdzība, jāprot pareizi runāt ar māmiņu par to, kā viņai gājis dzemdībās, kā viņai sokas. Otrkārt, vecāki grib praktisko palīdzību zīdaiņa uzraudzīšanā, radot iespēju vecākiem uz mirkli paveikt citus pienākumus. 

"Ja mēs domājam par atbalstu  – bet protams, ka tas ir vajadzīgs.

Mēs esam ļoti ievainojami kā cilvēki tad, kad mums piedzimst mazulis, kad esam saslimuši, kad esam milzīgā krīzē, kad mirstam. Šajos būtiskajos dzīves notikumos cilvēkam kā sociālai būtnei ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu. Dzemdības ir vienas no lielajām būtiskajām pārejām sievietes dzīvē. Lai cik viņa būtu gatavojusies kursos, tajā brīdī, kad cilvēks tiek iemests ūdenī, tikai tad viņš izjūt, kā tas viss notiek. Un šeit nekāda teorētiskā sagatavošanās nevar būt pietiekama, jo prakse jau rodas, tikai izmēģinot un trenējoties," piekrita Zande. 

"Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu šī atbalsta sistēma, kas dažādās kultūrās jau pastāv. Mūsu kultūrā tā gadsimtiem ilgi ir dzīvošana kopā vairākās paaudzēs, kas šobrīd vairs nav, un līdz ar to mēs nonākam situācijā, kad ar visu jātiek galā pašiem," viņa vērtēja. 

Vienlaikus psiholoģijas speciāliste bilda, ka Latvijā ir arī pozitīvas lietas, piemēram, ļoti garš apmaksāts pēcdzemdību atvaļinājums. Tāpat ir arī dažādas palīdzības iespējas pēc dzemdībām, taču tās nav apkopotas un pietiekami plaši pieejamas. 

"Mums patiešām ir problemātiski valstī tas, ka palīdzība ir fragmentēta. Ir daudz dažādu projektu, dažādas iniciatīvas, bet vai nu tās ir ierobežotas laikā, vai tās ir pieejamas atsevišķiem cilvēkiem. Nav arī skaidri apkopots, kur tad šo palīdzību var saņemt, un nereti to var tikai par maksu. Līdz ar to daudzi vecāki vienkārši nezina, kur, kad un kā viņi var lūgt palīdzību. Arī mediķi ne vienmēr var pateikt – par šo jautājumu iesaku griezties tur vai tur. Ir ļoti mazs komandas darbs," vērtēja Zande. 

"Var teikt, ka, no vienas puses, mums ir, mēs noteikti nevaram runāt par vakuumu, noteikti ne, bet nav tādas sistemātiskas pieejas, un to nevar ieviest atsevišķa nevalstiskā organizācija vai atsevišķs projekts, tam ir patiešām vajadzīga tiešām tāda politiska griba," viņa secināja. 

Vecmāte Kaminska gan oponēja, ka pakalpojumi, kas eksistē, ir tikai par maksu. 

 "Ziniet, manas personīgās domas ir, ka kārtībā absolūti nav nekas. Pēcdzemdību aprūpe mums būtībā nepastāv, tātad ir tikai pakalpojumi, kas ir par maksu, nav nekādas valsts programmas," viņa uzsvēra.  

Vēl bez ginekologa apmeklējuma sešas nedēļas pēc dzemdībām, jaunajiem vecākiem pienāktos papildu medicīniskā palīdzība – biežākas ārstu vizītes mājās, atbalsts zīdīšanas jautājumos, vecmāšu konsultācijas. Vecākiem būtu jābūt drošības spilvenam, uz kura balstīties, lai viņi zina, ka arī uz viņu it kā "muļķīgajiem jautājumiem" būtu kāds, kas ir gatavs atbildēt. Ģimenes ārstiem tādas kapacitātes nav. 

"Viņi ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Es, piemēram, pati ļoti bieži no savām klientēm pēc izrakstīšanās saņemu zvanus ar jautājumiem. Es saņemu attēlus ar nabiņām un citām ķermeņa daļām, tostarp arī mammu pašu, jo viņas īsti nesaprot, kas tagad notiek. Nav tās palīdzības. Tai tiešām būtu jābūt organizētai valsts līmenī. Vismaz pirmo mēnesi," uzsvēra Kaminska. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti