Sadaļas Sadaļas

Ģimenes studija

Latvija bez bērnunamiem: kas traucē īstenot mērķi un sniegt ģimenisku vidi katram bērnam

Ģimenes studija

Caur pārpasaulīgām sāpēm ar vēlmi būt laimīgai. Tiekamies ar Ziediņu ģimeni

Kas ir mātišķums un vai tas ir iedzimts?

Vecmāte: Mātišķums no dabas nav dots visām mammām, to apzināti jāattīsta

Mātišķums katrā sievietē veidojas citādi, šo procesu nosaka dažādi konteksti – iedzimtais, vēsturiskais, kultūras un citi. Smagu dzemdību, pagātnes pieredzes, ģimenes faktoru dēļ mātišķuma veidošanās var tikt kavēta, to var mainīt, meklējot ģimenes vai speciālistu atbalstu.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Vai mātišķums ir ielikts no dabas? Psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece uz šo jautājumu atbild: “Jā un nē. Visdabiskāk būtu, ja mātišķais arhetips konsolidējas, kad kļūst par māti.” Ir sievietes, kuras jau no bērnības rūpējas par citiem. Tas ir dažādu faktoru kombinējums – gan iedzimtais, vēsturiskais, kultūras un citi konteksti.

Vecmāte un dūla Līga Giniborga uzsver, ka neviens nevar paredzēt, kā mātišķums attīstās. Ir mātes, kurām tas viegli parādīsies, bet ir arī tādas mātes, kurām pie tā jāstrādā. Mamma, gaidot bērnu un pēc dzemdībām, domā un uztraucas vai spēs nodrošināt bērna augšanu un audzināšanu, vai spēs būt laba mamma. Mātišķumu var veicināt caur izglītošanos. Gaidot bērnu, fizioloģiskais process pamazām sasaistās ar emocijām. Iespējams, vecmāte ir pirmais cilvēks, kurš nedzimušo bērnu uzrunā.

“Arī vecāki pa deviņiem mēnešiem nobriest savai lomai,” pauž Ginta Ratniece.

Vecāku pirmais lēmums ir būt par vecākiem, tad seko domas par to, kādi vecāki viņi vēlētos būt.

Bieži vecāki sevi salīdzina ar saviem vecākiem, savu pieredzi. Mātišķuma triumfs ne vienmēr ir bērna piedzimšanas brīdis. Ir daudz un dažādu variantu, kā attīstās mātišķums, uzsver Ginta Ratniece.

Dažreiz pēc smagām dzemdībām vai emocionāliem pārdzīvojumiem, vai citu iemeslu dēļ māte tikai pēc krietna laika, pat pēc gada, iemīl savu bērnu. Ja māte nav spējīga veidot emocionālo kontaktu ar bērnu, tas, protams, ietekmē bērnu.

Jo bērns kļūst patstāvīgāks, jo vairāk parādās iespējas būt patstāvīgam, jo vairāk vecākiem uz to jāreaģē. Pārmērīga piesaiste traucē emocionāli atdalīties. Daudzās ģimenēs māte to nespēj visu mūžu.

Līga Giniborga uzsver, ka bērni doti uz laiku, jo viņi aiziet no ģimenes tad, kad kļūst patstāvīgi. Giniborga arī bilst, ka dažreiz bērnu no ligzdas nākas “izmest”. Kad bērni piedzimst, saikne ir stipra, to īpaši veido, bet nevajag aizmirst, ka jākopj arī savas attiecības ar vīru.

Senatnē bērna loma sabiedrībā bija cita, tagad bērnu vairāk uzceļ uz pjedestāla.

“Ar bērniem tā kā ar vārgām oliņām līdz 30 gadu vecumam nēsājamies apkārt,”

mūsdienu audzināšanas tendenci raksturo Ginta Ratniece. Protams, ekonomiskā situācija ir ļoti mainījusies, līdz ar to arī bērna vieta ģimenē.

Vīrieši var pildīt arī daļu no mātes lomas, vīrieši var būt kā labas mātes, bet viņiem pašiem ir sava loma ģimenē. Mūsdienās tēviem aizvien vairāk palīdz iesaistīties bērna audzināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt