Fotogrāfijas, kuras radījusi Irina un tās, kuru autors ir Dāvids Vidvuds, atšķiras ne tikai pēc tonalitātes, arī pēc vēstījuma. Irina iemūžinājusi pasteļtoņos gleznotās freskas, kuras kā maza meitene apbrīnojusi, kad viņas ģimene dzīvoja Liepājā, Republikas ielas 13 namā. Savukārt Dāvids Vidvuds – jaunas, skaistas meitenes īpašā interjerā un apgaismojumā.
Un stāsts jau nebūs tikai par šo izstādi, arī par to, kā radusies ideja radoši sadarboties vecmāmiņai un viņas jaunākajam mazdēlam (Dāvidam Vidvudam šī ir pirmā izstāde), kāpēc viņu ģimenē radošums ir ne tikai vērtība, arī neizbēgamība. Irinas dēls ir dziedātājs, mūziķis un arī mākslinieks Igo, un ar fotogrāfēšanu aizraujas arī Irinas vecākais mazdēls Mikus Fomins. Un kur Irina rod enerģiju radoši aktīvai dzīvei arī 85 gadu vecumā.
Irina Tīre atminas, kā dzīvojusi mājā, kur redzējusi brīnišķīgās freskas, kuras diemžēl aizkrāsoja. Tagad bijusi iespēja atkal tur iekļūt, māja vairākus gadus stāv neapdzīvota un uzkrāsotais krīts krīt nost.
"Atkal ieraudzīju to, ko bērnībā un jaunībā redzēju tik skaistu," stāsta Irina Tīre.
"Vecmāmiņas fotogrāfijas visas ir ļoti skaistas, konkrēti šī izstāde ir, lai uzvedinātu sajūtu uz vecāku laiku. Mans mūsdienīgums ir kontrasts pret to, ko oma šeit mēģinājusi parādīt, gan kompozicionāli, gan krāsu ziņā. Izstādē redzams, cik ļoti dinamiski tas atšķiras," bilst Dāvids Vidvuds.
"Tāpēc es arī viņu aicināju," bilst Irina Tīre. "Tās ir modeles, meitenes, bet viņas sava veida modeles. (..) Es redzēju Vidvuda fotogrāfijas, viņam arī ir radīta telpa, visur ir audumi, savādāka noskaņa."
Dāvids Vidvuds atzīst, ka tieši šai izstādei veidotas dinamiskas bildes, pārējās nav tik dinamiskas, arī viņam patīk gaišas lietas, akcentējot kādu noteiktu vietu vai detaļu.
Irina atklāj, ka iemesls, kāpēc viņa savulaik sākusi fotografēt, bijis bērna piedzimšana. Tas bija pirms apmēram 60 gadiem, kad pasaulē nāca Rodrigo Fomins.
Savukārt Dāvids Vidvuds pieredzējis un piedzīvojis, kā oma attīsta savas fotogrāfijas tumšā istabā pie sarkanas gaismas. Tas bijis ļoti radošs process bērnībā, kas piesaistījis uzmanību.
"Domāju tas bija pamata motivators pašam pievērsties fotografēšanai," uzskata Dāvids Vidvuds. "Fotografēšana ir foršs veids, kā ātri vari dabūt pamatu, nereti es kā digitālais mākslinieks arī izmantoju fotogrāfiju kā bāzi, tad uz tās grafiski zīmēju virsū. Vai izmantoju kādu detaļu, lieku kolāžu, tā veidoju sarežģītas kompozīcijas ar dažādiem tēliem." Tagad arī Irina Tīre strādā ar digitālo fotoaparātu.
Runājot par radošumu ģimenē, Irina Tīre vērtē, ka viņai pamatus ielikuši vecāki, jo tēvs bijis grāmatsējējs, bet māte mācījusies Vīnē šūšanu un vēlāk Liepājas mākslas skolā izveidojusi tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļu.
"Radošums mūsu ģimenē ir svarīgs. Katrs izpaužas savādāk, beigās māksla ir vienojošais. Tā jauda un atdeve ir svarīga, neatkarīgi no tā, kur tu sevi parādi kā mākslinieks, vai tā mūzika, vai fotogrāfija vai gleznošana. Kaut vai maizes cepšana, tā arī ir māksla, tam, cik ļoti tu uzmanību un fokusu pievērs brīdi, kad apgūsti, tas pēc tam ir redzams rezultātā," atzīst Dāvids Vidvuds.
Viņš uzskata, ka bērnam svarīga ir apkārtējā vide, radošā vidēm arī rodas pastiprināta interese par to, ko dara apkārtējiem un arī pašam kaut ko gribēsies realizēt.
