ĪSUMĀ:
- Vecāku rīcība šķiršanās laikā nosaka, cik dziļu nospiedumu šis process atstāj uz bērnu.
- Atsevišķos bērna vecumposmos vecāku šķiršanās ir īpaši sāpīga un bērna dzīvi ietekmējoša.
- Ja bērns piedzīvojis vecāku šķiršanos, var šo modeli atkārtot savā dzīvē.
- Negatīvi notikumi dzīvē notiek, svarīgi prast ar tiem tikt galā.
Cieņpilna attieksme pret bērnu šķiršanās laikā
Pilnā mērā bērnu pasargās vecāku dzīvošana kopā; ja tas nav iespējams, tad attiecību pārtraukšanā prioritāte ir cieņpilna attieksme pret bērnu šķiršanās laikā.
Iespējami draudzīgi bērnam ir jāizskaidro: "Mēs ar mammu/tēti nevaram sadzīvot kopā, mums ir nesaprašanās, strīdi, tas ir nomācoši un grūti, tāpēc mēs izvēlamies dzīvot atsevišķi, bet tu joprojām esi mūsu bērns un mēs abi par tevi rūpēsimies,” iesaka apsiholoģe Dace Vaišļa.
Vecākiem, kuri šķiras, jāatceras, ka bērnam ir tiesības uz viedokli, ir tiesības dusmoties uz vecākiem.
Vecāku šķiršanās bērnu ietekmē vienmēr, cik dziļu nospiedumu tas atstāj, ir atkarīgs no vecāku rīcības šķiršanās laikā, cik cieņpilna tā ir. Agresīva šķiršanās, dažādu institūciju iesaistīšana šķiršanās procesā ietekmē arī bērnu.
Nākotnes ietekmes uz bērnu varianti ir dažādi – ja tiek iesaistītas institūcijas, psihoterapeiti, psihologi, advokāti, bāreņtiesas, tas atstāj ietekmi uz bērnu. “Vienam cilvēkam pietiek ar sarunu, cits raksta iesniegumus pēc iesnieguma, kamēr viss beidzas ar atrašanos krīžu centrā.
Ir cilvēki, kuri nesaprot, kamēr dzīve neiesit ar beisbola nūju pa pieri,
jānotiek kam dramatiskam, lai beidzot saprastu notiekošā milzīgo ietekmi uz bērnu. Es mudinātu vecākus šķiršanās procesā domāt par izlīgumu, lai attiecības nesabiezinātu,” šķiršanās procesa ietekmi uz bērnu no savas profesionālās pieredzes raksturo psiholoģe Inese Putniece.
Šķiršanās ir kas ārkārtējs ģimenei un bērnam, bet bērni ir dažādi. Katrs tiek sāpināts citādi, katrs uzklausa un sadzird ko citādi, bet viennozīmīgi – “situāciju var mainīt, ja cilvēki ir gatavi virzīties,” saka Putneice.
Bērna vecums un vecāku šķiršanās
Jebkurā vecumā vecāku šķiršanās bērnam ir traumējoša, bet atsevišķos vecumos tas ir īpaši sāpīgi un bērna dzīvi ietekmējoši.
“Ļoti svarīgs vecums šķiršanās procesā ir četri līdz seši gadi. Šajā laikā veidojas seksuālā identitāte, un šķiršanās var atstāt traumējošu ietekmi,“ situāciju ar šķiršanos raksturo psiholoģe Dace Vaišļa.
Ļoti sarežģīts šāds notikums būs arī pusaudzim – “izskatās liels un pieaudzis, bet
emocionālajā ziņā pusaudzis ir trīsgadnieka līmenī, kuram nepieciešams atbalsts, ”
pauž psiholoģe.
Arī psiholoģe Amanda Zariņa uzsver bērna vecumposma nozīmi spējā pārdzīvot vecāku šķiršanos, kam var būt nopietnas sekas nākotnē: “Bieži noteicošais ir bērna vecumposms. Bērni pārdzīvo dažādus emocionālos un fiziskos traucējumus, var attīstīties neirozes, saslimšanas, psihiski traucējumi, uzvedības un attīstības problēmas.”
Tāpat ir svarīgs laiks, ko vecāki nodzīvojuši kopā.
Ģimenes pieredzes mantošana
Bērns mācās ģimenē, zināšanas, ko ieguvis, nākotnē izmantos savā dzīvē. Tāpēc svarīgi gan dzīvošanas, gan konflikta risināšanas modeļi, kādi ir konkrētajā ģimenē. Šīs zināšanas pārmanto, nodod no paaudzes paaudzē, tāpēc bieži ģimenēs piedzīvo scenārija atkārtošanos – piemēram, dēls dzīvo pēc savu vecāku modeļa, arī izšķiras tādā pašā vecumā, kā vecāki to darīja. Tas notiek bez speciālas apzināšanās. Dace Vaišļa šo pieredzi raksturo - “mūsu ciltī šitā dzīvo!”. Nevis mācās, risina konfliktus, domā par risinājumiem un palīdzību, bet atkārto piedzīvoto modeli.
Šādās situācijās “impulss un problēma tieši tāda, kā tas bija iepriekšējā paaudzē. Partneri līdzīgi attieksmes vai problēmas ziņā – kur grūtības, tur iekrīt, “ pauž Dace Vaišļa.
Traumas un negatīvi notikumi dzīvē notiek, problēma, ja ar to iespējami labi netiek galā.
“Ja vecāki nevar sadzīvot – jāšķiras, jo dzīvot kopā bērna dēļ, vienalga kādā saskaņā, pieļaujot, ka vecāku ģimenē tur par lupatu un kājslauķi, it kā, lai bērnam būtu labi – tas bērnam neko labu nemāca,” vecāku aplamos pieņēmumus raksturo Vaišļa.
Vecāku izglītošanās, palīdzības meklēšana pie speciālistiem, ja paši neprot sakārtot savas attiecības vai izšķirties cieņpilni, ir vienīgais risinājums; jāpanāk, lai norimst aizvainojums, citādi nekas labs nevar sanākt, šādas naidpilnas attiecības traumē bērnu, ietekmē viņa uzskatus par ģimeni un attiecībām.
Bērnam svarīgi zināt:
- Šķiršanās procesā vecāki izšķiras, bet nepārtrauc būt bērna vecāki.
- Bērnam ir tiesības uz savu viedokli.
- Bērnam ir tiesības dusmoties un būt aizvainotam.
Vecākiem svarīgi zināt:
- Šķiršanās laikā prioritāte ir cieņpilna attieksme pret bērnu.
- Agresīva šķiršanās, dažādu institūciju iesaistīšana šķiršanās procesā ietekmē arī bērnu.
- Nozīmīgs ir bērna vecums vecāku šķiršanās laikā.
- Bērns mācās ģimenē, zināšanas, ko ieguvis, nākotnē izmantos savā dzīvē.
- Vecākiem jāmeklē palīdzība, ja paši neprot šķirties cieņpilni.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
