Latvijas Radio raidījumā “ Ģimenes studija” saruna par sporta aktivitātēm skolā un ģimenē.
Sporto visa ģimene!
Psihologs Jānis Grants uzskata, ka
nekad nestrādās princips, ka vecāki paši nesportos, bet bērnus mudinās pievērsties fiziskajām aktivitātēm.
Liela daļa fiziskajā izglītošanā atvēlēta skolām. Sporta skolotāja Una Liepiņa uzskata, ka bērni ir aktīvi un sportiski nodarbināti katru dienu. Skolotāja novērojusi, ka gan sporta skolotāji, gan vecāki mudina bērnus vairāk staigāt kājām, piemēram, iet uz skolu, starpbrīdī mudina kustēties, iziet ārā. Situācija nav bēdīga, domā sporta pedagoģe, piebilstot, ka sporta aktivitātēs svarīgākie iedvesmotāji ir ģimene, jo pedagogi nevar aizraut bērnus divās sporta nodarbībās nedēļā.
Vecākiem ir ļoti svarīga loma fizisko aktivitāšu jomā. Iespējams, ka mūsdienu bērni ir mazāk aktīvi. Tomēr pieaugušie ne vienmēr savās atmiņās ir pareizi, dažreiz viņu atmiņas nav ļoti akurātas, runājot par to, ka senāk bija fiziski aktīvāki bērni, skaidro Jānis Grants.
Sportošana skolā
Svarīga ir savstarpējā attieksme starp skolēnu un skolotāju. Skolēnu var novērtēt nekauninot, atbalstot, norādot, cik skolēns ir pretimnākošs, tad nerodas noraidoša attieksme. Ja skolotājs akcentē bērna vājumu, tas grauj bērna pašcieņu. Īpaši svarīgi tas ir pubertātes laikā. Tādas rētas atceras, kad cilvēks kļūst vecāks, uzskata Jānis Grants.
Nemeklēt bērnā kļūdas, bet saskatīt pozitīvo katrā sporta veidā.
Bērniem būtu jāakcentē, ka sportot ir stilīgi, ka tiekties pēc labajiem piemēriem ir stilīgi. Mums ir daudz lielisku piemēru.
Sporta nozīme fiziskās un emocionālās veselības stiprināšanā
Sports ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa ne tikai fizisku aktivitāšu dēļ, bet arī garīgais un emocionālais pienesums ir vērtīgs. Sportojot var fokusēt koncentrēšanos, ļoti attīstīt kognitīvās spējas, paškontroli, loģisko domāšanu, problēmu risināšanu.
Sportošana ģimenē ir saistīta arī ar ģimenes materiālo stāvokli, jo sporta nodarbības maksā naudu.
Jānis Grants uzskata, ka cilvēkam vispirms ir jāsaprot, ka kāda sporta joma ir pieejama –
var nopirkt lietotu velosipēdu vai izmantot vecas botas,
bet darīt to, kas pieejams bez maksas. Protams, spēlēt hokeju būtu dārgāks sportošanas veids, bet mainīt cilvēka domāšanu ir viena no grūtākajām lietām pasaulē.
Šādas pārmaiņas notiek ilgā laika posmā, bet attieksme pret sportu sabiedrībā mainās, to var redzēt Rīgas ielās.
