Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka šis laiks daudzās ģimenēs rosina grūtsirdību, skumjas, ir bailes un apjukums, arī dusmas par notikušo. Daudzas ģimenes saskaras arī ar traģiskiem noteikumiem, tai skaitā ar dažādiem viedokļiem Covid-19 sakarā.
“Tie bērni, kuri nejūtas piederīgi skolai vai savai klasei, labprāt dodas attālinātajās mācībās,” attālinātās mācības raksturo Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Pedagogi šobrīd ir tādā pašā situācijā, kā mēs visi. “Man personīgi pedagogu jautājums bija vissāpīgākais,” pauž Akmentiņa-Smildziņa. Tas bija saistīts ar pedagogu vakcinēšanās jautājuma novēlotu pieņemšanu. Tā rezultātā notika pat skolu aizvēršanas saslimušu pedagogu dēļ.
“Kas ir šie cilvēki, kas stāv klašu priekšā? Kas ir tās vērtības, ko viņi nes mūsu bērniem? Kas ir skolotājs? Viņš nav cilvēks, kam jānostājas klases priekšā un jānolasa “Skola2030” sagatavotais mācību materiāls. Mēs sagaidām daudz vairāk.
Paldies visiem pedagogiem, kuri nes labas vērtības,” uzsver Akmentiņa -Smildziņa.
Vecāku organizācijas vadītāja domā, ka par tiem pedagogiem, kas nav vakcinēti un pat vēlas saslimt, nav tik daudz jāvaimanā. Par to, kas notiks, ja šī saujiņa pedagogu aizies prom, jādomā risinājumi valstiski, kā stiprināt izglītības un zinātnes nozari tā, lai starp skolotājiem ir konkurence, “lai mūsu bērnus māca paša labākie, tas ir būtiski, kāda būs mūsu nākotnes valsts”.
Par attālinātajām mācībām satraukums ir mazāks, jo process jau ir zināms, bet ir bažas un neticība, ka pēc trim nedēļām bērni varēs atgriezties skolā.
