Ģimenes studija

Bērni un nauda: Kā materiālais stāvoklis ietekmē attiecības izglītības iestādēs

Ģimenes studija

Pirmsskolā un sākumskolā trūkst pedagogu. Tā ir sistēmiska problēma

Priednieku ģimenē bērniem māca cieņpilnu attieksmi pret dabu

Vecākiem ir jāplāno laiks darboties kopā ar bērniem. Tiekamies ar Priednieku ģimeni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 9 mēnešiem.

Lindas un Jāņa Priednieku ģimenē ikdiena ir videi draudzīga, un abiem dēliem – bērnudārzniekam Emīlam un pirmklasniekam Gustavam – šāda cieņpilna attieksme pret dabu tiek mācīta jau no mazotnes.

Linda ir keramiķe, Jānis – programmētājs, un uz Kandavu, uz Jāņa dzimto pusi, ģimene pārcēlusies, kad piedzimis vecākais dēls Gustavs.

“Negribējās skriet mūžīgā vāveres ritenī. Rīgā var iegūt labāku darbu, bet arī par visu jāmaksā vairāk. Tad arī sanāk, ka vairāk jāstrādā,” sarunā Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" atzīst Linda.

Turklāt dzīvojot Kandavā, ir vieglāk dzīvot videi un savai veselībai draudzīgāk – ēst kvalitatīvāk, nepirkt nevajadzīgas lietas. Un, ja tiešām pietrūkst kā tāda, kā Kandavā nav, var iekāpt mašīnā un braukt meklēt.

“ Viss vajadzīgais ir 30 kilometru rādiusā,” bilst Linda.

Arī Jānis piekrīt, ka laukos ir vieglāk īstenot veselīgas ēšanas principus – daudzus produktus var nopirkt pie zemniekiem, kur var redzēt, kā tas aug.

Arī cenas ir draudzīgākas. Ko ģimenei nozīmē veselīgs ēdiens – vispirms jau censties izvēlēties to, kas audzēts, izmantojot pēc iespējas mazāk pesticīdu; gatavojot ēdienu, mazāk cept un pievienot mazāk sāls.

“Esam iemācījušies domāt uz priekšu un plānot, iegādājoties pārtiku,” bilst Linda un Jānis. Tāpat viņi rūpīgi plāno laiku, ko atvēlēt darbiem, ko atvēlēt bērniem. Un šī apzinātā laika plānošana ir arī nepieciešama, jo

vecāki vēlas bērnus vairāk iepazīstināt ar dabu, mācīt vērot un atturēt viņus pēc iespējas vairāk no datora un telefona. Pagaidām tas ir izdevies.

Jānis, lai arī pats ikdienas darbā ir saistīts ar datoriem, atzīst, ka telefons bērniem ir kā narkotika, ar ko bērnus var neapzināti sabojāt.

“Pirms viņiem iedot, ir daudz jārunā un jāstāsta. Jāskatās, kā reaģē, var dot vai ne. Arī pašam jāizvērtē, vai nebija ar bērnu kopā kaut kas cits jāpārrunā, nekā jāiegrūž planšete rokās,” uzskata Jānis.

Jānis ir arī robotikas skolotājs un arī saviem puikām daudz būvē no lego un veido multenes. Ģimenes “vīru lietām” pieder arī izzinošas sarunas, piemēram, par kosmosu vai ģeogrāfiju. Lielā pasaules karte puiku istabā nav tāpat vien pie sienas. Pie tās norit sarunas par to, kur dzīvo kādi draugi, kur paši bijuši.

Lindas ziņā ir radoša darbošanās ar puikām – kopā zīmēt, līmēt un veidot. Viņa ir pārliecināta, ka bērniem ir jāmāca radošums, jo tas nepieciešams ikvienā profesijā, ne tikai māksliniekiem.

“Kad pieņēma lēmumu nedot [telefonu], tas bija vienkārši.

Vienmēr esam stāstījuši, ka būs telefons, būs dators, bet pa priekšu vajag iemācīties lasīt, pazīt pulksteni. Man tas liekas pareizs lēmums,

jo zinu draugus, kas nevar izbraukt pat divu stundu braucienā, lai nepaņemtu rokās tālruni. Jebkurā pauzē,” vērtē Linda.

Viņa uzskata, ka darbošanās telefonā ik mirkli, ja kaut kas jāgaida, ir kā sērga.

“Mēs iemācām neredzēt apkārtējo pasauli, nebūt klātesošiem. Atkarīgu cilvēku mācām. Ja pieaugušiem ir grūti atteikties no cigaretēm, alkohola, tā paša telefona, bērniem tas ir neiespējami,” uzskata Linda.

Protams, puikas iepazīst datoru, jo Gustavam jau 1. klasē ir datorika, bet vecāki rūpīgi seko balansam. Linda gan atzīst, ka vakaros, kad pati ir sagurusi, mēdz grēkot, uzliekot kādu garāku multeni noskatīties, bet uzreiz bilst, ka vecākiem ir jācenšas ar maziem bērniem vairāk darboties kopā, tad arī pēc tam būs mierīgāk, nebūs: man to, man to, man to...

Linda un Jānis Priednieki kopā ir jau 15 gadus, bet apprecējušies tikai pagājušā gada augustā. Turklāt visai neierastā veidā – sarakstīšanas notikusi pļavas vidū.

“Man tā bija skaista diena, patika, bet bija arī citas skaistas manā mūžā. Piemēram, kad Jānis pirmo reizi noskūpstīja, kad atzinās mīlestībā. Kad pirmo reizi sonogrāfijā redzēju Gustaviņu,” atzīst Linda.

Abi ir pārliecināti, ka nav jēgas kāzu dienu pārvērst par ko īpašu.

“Tā nevar būt pati skaistākā, jo tev ir stress, tu neesi izgulējies. Tā ir dīvaina diena mūžā. Pārāk skaļš vārds vienai dienai dzīvē,” uzskata Jānis.

Viņš ir pārliecināts, ka ne jau grezna kāzu diena pāra dzīvi darīs laimīgu. Vispirms ir jābūt ikdienā laimīgiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti