Bet visus Dzierkaļi sauc par saviem bērniem un ar daudziem ciešas attiecības uztur joprojām, kaut arī viņi pieauguši un jau savā dzīvē. Kopā ar Aiju un Jāzepu tagad dzīvo tikai jaunākā meita un divi audžubērni. Bet viņu Jelgavas dzīvoklī mitinās arī divi suņi, divi kaķi, divas šinšilas, jūrascūciņa, ūbelītes, zivtiņas un papagaiļi, kuru balsis skan arī kā sarunas fona trokšņi.
Kad sazināmies attālināti, Aija un Jāzeps tikko noskatījušies hokeja spēles translāciju no Pekinas olimpiskajām spēlēm, kurās Latvijas hokeja izlases sastāvā spēlēja arī viņu dēls Mārtiņš Dzierkals.
Aija atzīst, ka nemaz nejūt to, ka ir liela ģimene. It sevišķi jau tagad, kad bērni izauguši. Viņa ir gandarīta, ka visi ir tepat kopā Latvijā, lielākā daļa dzīvo Latvijā. Vecākais dēls Kaspars tikko sagaidījis savu pirmdzimto, dāvājot Aijai un Jāzepam ceturto mazbērnu.
Vaicāti par audžubērnu ienākšanu jau tā kuplajā ģimenē, Aija un Jāzeps vērtē, ka tad, kad pašu ir daudz, organiski ģimenē ienākuši arī pieņemtie bērni.
Vecākais dēls Kaspars stāsta, ka neuzskata to par kaut ko īpašu, ka ģimenē ienāk bērni no bērnunama. Viņš vērtē, ka tā ir iespēja šiem bērniem augt ģimeniskā vidē. Pēc tam arī uztur attiecības.
Aija stāsta, ka viņa bērniem mācījusi, ka jāturas kopā, jāpalīdz savstarpēji. Un vecāku mācīto bērni ir uzklausījuši, jo Kaspars vērtē, ka "visi ir uz viena viļņa", ir kopīgas intereses, attiecības ir labas, var izrunāties, var palīdzēt atrisināt problēmas. Laukos, lai arī patālu, var visi kopā satikties. Visus arī vieno sports.
Kaspars arī sarunā atklāj, ka daļa lielo Dzierkaļu bērnu ir Rīgā apmetušies vienā mājā un visiem brāļiem un māsām ir savstarpēji ciešas attiecības.
Sarunā arī iesaistās audžumeita Zane, kur mācās interjera dizainu un strādā. Dzierkaļu ģimenē viņa ienāca 10 gadu vecumā. Zane atminas, ka jau pirmajā tikšanās reizē iespaids par Aiju un Jāzepu bijis pozitīvs. Kā ienāca ģimenē jutās kā māsa. Uzskata, ka izaugusi par labu bērnu šajā ģimenē. Viņa arī tiekas ar visiem kopā Jāņos un Ziemassvētkos.
Jāzeps atzīst, ka liels prieks par Zani. Lai arī pati raksturo ienākšanu ļoti pozitīvi, Jāzeps atzīst, ka bija "jāpieslīpējas".
"Nav ideālu vecāku, kas pateiks, dari tā un būs pareizi," uzskata Jāzeps un vērtē, ka viņi bērniem var dot drošības sajūtu ģimenē. "Atnākot mājās ir silta istaba, maizīte virtuvē, vēl desa klāt. Varbūt citreiz ir tortes un pīrāgi. Bet ir pats nepieciešamākais. Jābūt mīlestībai vienam pret otru vecākiem, tāpat pret bērniem," vērtē Jāzeps.
Lai arī stāsts par ģimenes ikdienu izklausās viegls, jautāti, kur smeļas spēku, Jāzeps atklāj, ka ticībā, katru rītu viņš aiziet uz baznīcu.
"Vislielākā enerģija ir, kad atnāc no darba, kad mājās ir Aija un visi mazie, kas skraida apkārt, un lielie. Tur ir enerģija. Kad vēl uzturi attiecības ar augstākiem spēkiem, tas viss uztur enerģiju," vērtē Jāzeps.
Aija iedvesmo citus, viņa ir tā, kas dod enerģiju. Viņai ir savi hobiji, ļoti patīk vēsture, veido ciltskoku. Grib, lai bērni savas saknes apzinās. Astoņas paaudzes jau aptvērusi. Arī stāstus fiksē. Tas svarīgi.
Vaicāti par dēla Mārtiņa panākumiem hokejā, Aija un Jāzeps atklāj, ka viņš jau no trīs gadu vecuma nodarbojies ar šo sporta veidu. Par citu nav domājis.
Bet viss sācies ar vecākā brāļa treniņiem. Aija stāsta, ka pati pirms precībām bijusi saistīta ar sportu un bijusi pārliecināta, ka arī bērniem jānodarbojas ar sportu. Kad redzējusi, ka vecākajam brālim individuālais sporta veids neder, domāja kādu komandas sporta veidu. Piedāvāja hokeju. Tā hokejā sāka trenēties viens brālis, otrs, tad arī Mārtiņš.
Arī vecākie dēli turpina spēlēt hokeju, bet vairāk savam priekam. Savukārt Dzierkaļu sešas meitas spēlē volejbolu. Latvijas izlasē spēlē ir Kristīne Dzierkale.
"Bērniem jānodarbojas ar sportu, jo sports rūda raksturu. Katru dienu iet cauri grūtībām, tās pārvar, sportisti nevar būt slikti cilvēki," atzīst Aija.
Jāzeps vērtē, ka it sevišķi mūsdienās un pilsētā bērniem noteikti ir vajadzīgas fiziskās nodarbības, fiziskā slodze, kam daudzi tagad nepievērš uzmanību un noliek malā.
Tā kā Dzierkaļu saime ir liela, viņi paši savos laukos, kas ir Jāzepa dzimtajā pusē pie Kārsavas, Jāņos rīko sporta spēles, sacenšoties dažādās pašu izdomātās disciplīnās. Pirmā gadā aktivitātes domāja mamma, tagad to pārņēmuši bērni. Notiekošais tiek arī filmēts, ir arī intervijas ar sportistiem. To visu tad var kopīgi skatīties otrā lielākajā kopā sanākšanas reizē – Ziemassvētkos.
Kārsavas pusē Dzierkaļi apsaimnieko ne tikai Jāzepa dzimtas mājas, bet ir arī Salnavas muižas īpašnieki. Aija un Jāzeps atzīst, ka šo vietu redz kā savu ģimenes ligzdu.
