Vecāki, palīdziet bērnam garlaikoties!

Bērni mēdz sūdzēties par garlaicību, tā aicinot sev pievērst uzmanību, jo paši neprot vai negrib darboties. Vecākiem jāatceras, ka garlaicības māktu bērnu nav jāsteidz izklaidēt, bet gan jāpalīdz viņam atrast radošas nodarbes, plānot laiku un izvirzīt mērķus.

Ja bērns sūdzas par garlaicību, pārrunājiet, kādas ir nodarbību iespējas, kuras viņš var veikt uzreiz – kārtot istabu, mazgāt traukus, lasīt grāmatu, izdomāt spēles, rotaļāties ar rotaļlietām vai darīt ko citu. Katru reizi, kad bērns saka, ka ir garlaicīgi, atgādiniet viņam šīs iespējas, uzsverot, ka bērns pats var to darīt, lai kliedētu garlaicību, ne gaidīt, lai kāds viņu izklaidē. Bērniem jāzina, ka arī pieaugušajiem mēdz būt garlaicīgi, un katram pašam jāiemācās atrast noderīgu, aizraujošu un kvalitatīvu nodarbošanos, to var iemācīties.

Mācieties rotaļāties!

Palīdzi bērnam iemācīties, kā spēlēties ar rotaļlietām, kuras viņam ir. Te labi palīdzēs kopā darbošanās kā paraugs bērnam. Kopā izdomājat, kā spēlēties ar kādu no rotaļlietām, tad aicināt bērnu pašam izdomāt kādu rotaļu, kurā vēlāk iesaistās kāds no ģimenes vai vakarā visi kopā rotaļājas.

Bērnam var zust interese par rotaļlietām tāpēc, ka tās vairs nav atbilstošas viņa vecumam vai tāpēc, ka tās vairs bērnu neinteresē. Īpaši mulsinoši bērnam ir situācija, kad ir liela rotaļlietu pārbagātība. Ieteicams laiku pa laikam daļu rotaļlietu nolikt malā, tas attiecināms arī uz lielākiem bērniem un viņu viedierīcēm. Kad pēc pāris mēnešiem tās atkal iedos bērnam, viņš jutīsies kā ieguvis pavisam jaunas rotaļlietas.

Vecākiem, iegādājoties rotaļlietas, jāņem vērā, lai to nebūtu pārāk daudz, bet arī vispār atteikties no rotaļlietām nav prāta darbs. Ir dažas rotaļlietas, piemēram, lielas mīkstās rotaļlietas, dažādas lielizmēra mašīnas un citas rotaļlietas, ar kurām bērni nespēlējas, jo nezina, kā to darīt. Šādas rotaļlietas bērnam vispār nebūtu vajadzīgas vai arī kopā ar bērnu jāsaprot, kā tās izmantot rotaļās.

Māci bērnam radošumu!

Kopā ar bērnu mācieties dažādas iztēles spēles, izmantojot rotaļlietas vai dabas materiālus. Iztēlojieties dažādas situācijas, iesaistīto rotaļlietu un varoņu rīcību tajās. Spēlējiet lomu spēles, runājiet dialogus un monologus. Izdomājiet teātra izrādes, veidojiet tērpus.

Spēlējiet kopā dažādas galda spēles, tas var kļūt par jūsu ģimenes tradīciju – reizi nedēļā visa ģimene spēlē galda spēles.

Aiciniet bērnu pēc parauga izdomāt savu spēli – ja visi kopā spēlējat domino, tad bērns no kartītēm var sagatavot savu domino ar zīmējumiem vai aplikācijām. Ja kopā esat spēlējuši paslēpes, rosiniet bērnu paslēpēm izdomāt jaunus noteikumus.

Ideju karte

Kopā ar bērnu izveidojiet karti, kurā attēlojiet dažādas nodarbes, kuras jums zināmas, ar kurām var nodarboties. Šo karti varat veidot zīmējuma vai aplikāciju veidā, attēlojot visas idejas, ar kurām iespējams nodarboties, ko jūs protat. Attēlojiet arī tās nodarbes, kuras jūs vēl neprotat, bet gribētu iemācīties..

Pārrunājiet visas nodarbošanās – kādas veikt grūtāk, kuras vieglāk, ko bērns var un prot darīt pats. Analizējiet dažādas situācijas, kurās bērns nevēlējās ko darīt vai neprata, bet beigās iemācījās, guva pieredzi un prieku, viss izdevās. Atgādiniet bērnam par šo pieredzi – ne vienmēr viss izdodas uzreiz!

Dienas režīms

Gan pieaugušiem, gan bērniem kvalitatīva laika pavadīšanā ļoti palīdz laika plānošana. Svarīgi saprast, kādas ir aktivitātes, laika sadalīšana dienā – darbs/bērnudārzs/skola, fiziskās aktivitātes, mājas darbi un mājasdarbi skolēniem vai bērnudārzniekiem, spēles, izklaides, tehnoloģijām atvēlētais laiks.

Ja bērnam patīk laiku pavadīt pie datora, spēlējot spēlītes, viņš varētu krietnu laiku vecākiem čīkstēt, ka “man nav ko darīt!”, “man garlaicīgi!”, “ko lai tādu padara?”, līdz vecāki paši viņam piedāvās datorspēles, lai beidzot liek visus mierā. Tas nozīmē, ka bērns saņems to, ko tiešām būs gribējis. Ja visi kopā būs vienojušies par 20 datorminūtēm dienā un vienošanos ievēros ļoti stingri, vecāki un bērni no šādas čīkstēšanas izbēgs.

Izveidojiet brīvdienu kalendāru

Saplānojiet savas brīvdienas kopā - sākot ar nedēļas nogali, vecāku atvaļinājumu, bērnudārza brīvo mēnesi vai skolēnu brīvlaika trim mēnešiem. Šajā laikā būs notikumi, kuros iesaistīta būs visa ģimene, un kas tāds, ko katrs plānos individuāli.

Plānojiet vasaru ar kādu apņemšanos – kāds vēlas iemācīties braukt ar divriteni, kāds iemācīties cept pankūkas, cits peldēt, skrituļot vai izlasīt 10 grāmatas. Ģimenei var būt arī apvienojošas apņemšanās – katrs izlasīs 10 grāmatas vai visa ģimene kopā mācīsies skrituļot. Tad šīm nodarbēm jāatvēl laiks – te noderēs īpašs kalendārs, kurā plānojat nodarbības.

Secinājums – pret “man nav ko darīt!” ir tikai vienas zāles – sākt ko darīt!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti