Vecāki, palīdziet bērnam dusmoties!

Kliegšana, vētraini iebildumi, kāju dipināšana un skaļi aizcirstas durvis. Bērns dusmojas! Tā ir bērnam saprotama valoda, kā izrādīt savas negatīvās emocijas, bet vecāki var ņemt talkā savu valodu – saprotošu, nomierinošu un iejūtīgu.

Dusmu brīdī bērns nespēj kontrolēt savas emocijas, viņam šķiet, ka visa pasaule ir pret viņu, un dusmas ir bērnam saprotamā valoda, kā rādīt savas sajūtas.

Kā nomierināt bērnu, kurš ir ļoti dusmīgs un iemācīt saprast, ka dusmas arī ir emocijas? Tas ir grūts uzdevums vecākiem; nav vienkārši atrast veidu, kā reaģēt uz bērnu dusmām, lai viņu teiktais tiktu sadzirdēts. Svarīgākais noteikums, ko ievērot vecākiem - neatbildēt uz bērnu dusmām ar dusmām, jo agresija vairo agresiju.

Pirmais solis uz sarunu ir - pārtraukt bērna dusmošanos.

Ihappymama” speciālisti iesaka dažas frāzes, kuras vecākiem var palīdzēt uzrunāt bērnu dusmu brīdī, lai kaut uz mirkli bērnu novirzītu no milzīgajām dusmām un būtu iespējama tālāka saruna.

Es redzu, ka tu esi ļoti apbēdināts. Ar šiem vārdiem jūs ļaujat bērnam saprast, ka viņa emocijas ir ir pamanītas, jūs redzat, kādas tās ir, atzīstat, ka viņš ir dusmīgs.

Tas ir normāli, ka tu dusmojies. Emocijas ir dažādas, arī bērnam ir tiesības izjust ne tikai prieku un pateicību, bet meklēt izeju savām negatīvajām emocijām. Ar šo frāzi jūs apstiprināsiet, ka arī dusmas ir emocijas, kuras var pārņemt cilvēku.

Iespējams, tu gribi ēst (gulēt, dzert, paspēlēties kopā ar mammu...). Mazākiem bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā ne vienmēr izdodas izteikt savas vēlmes vārdos, viņi informāciju vecākiem cenšas nodot ar kliegšanu, dusmu izraisītām darbībām. Ir ieteicams bērnam atkārtoti pārjautāt, vai viņš ko vēlas.

Tev ir vajadzīga mana palīdzība? Ja bērns ar kaut ko netiek galā, tas viņam var pārvērsties par traģēdiju.

Piedāvājot savu palīdzību, iespējams, dusmu liesmas izdosies nodzēst ātrāk.

Vai tu nevēlētos pamēģināt... Piedāvājiet viņam kādu alternatīvu, kas novērsīs bērna uzmanību. Lieliski strādā darbības maiņa, piedāvājiet bērnam uzsākt darīt ko citu.

Es domāju, ka šo problēmu mēs varam atrisināt nedaudz vēlāk. Nav vērts dot padomus vai bārt bērnu par sliktu uzvedību, kamēr viņš ir sarūgtināts un dusmīgs.

Dodiet viņam laiku, lai pēc tam apspriestu raudāšanas iemeslu.

Es pagaidīšu, kamēr tu nomierināsies. Bērnam, iespējams, nepieciešams tikt vaļā no dusmām – pakliegt, paraudāt. Sakiet viņam, ka parunāsiet ar viņu vēlāk, kad viņš pārstās dusmoties. Atstājiet viņu vienu, bet esat netālu, lai bērns pats tiek galā ar savām emocijām.

Es tevi mīlu un saprotu. Kad bērns nedaudz nomierināsies, sakiet viņam šos vārdus!

Parādiet viņam, ka neļaunojaties uz viņu par dusmām, bet kopējā sarunā pārrunājiet, kā citādi, daudz mierīgāk, varēja šo situāciju atrisināt.

Nav viegli ar lielu mīlestību reaģēt uz bērna dusmām, bet ar savu mierīgo, izsvērto reakciju uz bērna dusmu izpaudumiem jūs ar savu piemēru bērnam rādīsiet, kā šādās situācijās rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti