4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Vecāki, noguruši pildīt mājasdarbus, gaida brīvdienas...

Vecāki noguruši pildīt bērnu mājasdarbus; VISC skaidro –darbu apjoms ir skolotāju ziņā

Jau nākamajā nedēļā visā Latvijā skolēniem sāksies brīvdienas un principā brīvdienas arī viņu vecākiem, jo nevajadzēs vairs pildīt mājasdarbus. Daudzi vecāki pauž sašutumu par mājasdarbu apjomiem un turpina palīdzēt saviem bērniem.  Bet Valsts izglītības satura centrs (VISC) skaidro, ka mājasdarbu apjoms ir skolotāju ziņā, un vecāki to var pārrunāt ar pedagogiem, ja saredz problēmas, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.

Mamma Elīnas pārdomas sociālajos tīklos izraisījušas lielu atbalstu. Viņa rakstīja: “Šis nu ir jautājums, kas pēdējā laikā liek domāt vairāk un vairāk - bērni un mājasdarbi. Es nerunāju par tiem mājas darbiem, kad āboli jānolasa, jāpalīdz uzklāt galdu. Mājasdarbi - tie, kas dzen izmisumā vecākus, kuru atvases nonāk 1. klases solā.”

“Vai nav savādi, ka viens mazs cilvēks ir smagi strādājis - mācījies - visu dienu skolā, un, atnākot mājās, viņam jāturpina tas darīt? Tā vietā, lai atpūstos, lai darītu to, kas sagādā prieku, lai pabūtu ar vecākiem. Te es nedomāju divas pārgurušas sejas pie rakstāmgalda, kas "kopā pavada laiku",” sprieda mamma Elīna.

Teju 500 cilvēku dalījušies ar mammas viedokli, atbalstot viņas nostāju – bērni ir pārāk noslogoti ar mājasdarbiem.

Anglijā bērni strādā skolā

Trīs bērnu mamma Laura, kura Latvijā ir strādājusi kā skolotāja, bet šobrīd dzīvo Anglijā, raidījumam stāstīja, ka Latvijā viņai kā skolotājai “meitenes, kas tiešām bija teicamnieces klasē, lūdza, vai varētu nesaņemt uz nākamo dienu mājasdarbu angļu valodā, varbūt mēs stundā varam izdarīt vairāk vai kaut kā savādāk, jo mums jau ir trīs mājasdarbi, kurus mēs nepaspēsim izpildīt”.

“Līdz ar to nav atbilstošs daudzums mājasdarbiem. Anglijā šeit ir savādāk, sistēma ir savādāka. Bērni strādā skolā un mājās strādā ļoti minimāli. Tas, ko no viņiem prasa, ir – vai viņi lasa grāmatas, tas ir jādara katru vakaru apmēram uz kādu pusstundu, un mājasdarbi ir uz kādu nedēļu laikam, kurus var izpildīt pusstundas laikā. Tur arī ir uzrakstīts, ka vairāk par pusstundu nav jāvelta šim mājasdarbam,” stāstīja Laura.

“Es neteiktu, ka Latvijā ir slikti, es varu pateikt, pēc maniem uzskatiem, kur ir problēma. Piemēram, Anglijā pēc mācību līdzekļa es varu parādīt grāmatu - tās ir dabas zinības, šeit ir uzrakstīts viss īsos teikumos, bērnam saprotamā valodā un nav lieku jautājumu bērnam – es nesaprotu to, es nesaprotu to. Viņš izlasa un viņš visu saprot, viss ir salikts pa plauktiņiem, viss ir kārtībā. Latvijā bērns atver grāmatu, un tur ir viens milzīgs teksts. Brīžiem ir uzdotas 3-4 lapaspuses, ko lasīt, un tad tie bērni, kas nesaprot, noliek malā to grāmatu, tie, kas vēlas saprast, iet pie vecākiem un meklē palīdzību vēl kaut kur.

Es uzskatu, ka Latvijā ir problēma pašā augšā, izglītības sistēmā kā tādā. Ir lieli apjomi, kas tiek doti skolotājiem iemācīt ļoti ierobežotā laika posmā,” sprieda Laura.

Viņa uzskata, ka apjoms, kas jāapgūst bērniem, ir pārāk liels un, iespējams, ir pat tēmas, kuras būtu izslēdzamas no izglītības programmas.

Viss atkarīgs no mācību iestādes

Tikmēr Jolanta Kalniņa ir pārliecināta – viss atkarīgs no mācību iestādes. Viņa savai 3. klases skolniecei mācībās seko vien e- klasē.

“Visu šo trīs gadu laikā, kopš man bērns mācās skolā, es ne reizi neesmu piedalījusies mājasdarbu pildīšanā. Lai gan, kad sākās tā vasara, kad bija jāiet vasarā skolā, es tur, saskatījusies dažādos forumos video, 1. klases skolēnu video, kā viņi mokās ar 1. klases uzdevumiem, man bija šausmas, man bija bail, ka tā notiks ar mani. Pagāja pusgads, un man vispār pielēca, ka bērnam ir mājasdarbi. Es nemaz nezināju, ka viņus pilda. Bet, ja jau uz skolu nesauc, tātad viņus pilda. Un, paskatoties e-klasē, viss vienmēr bija ļoti labi,” stāstīja Jolanta.

Viens no iemesliem, kāpēc vecāki noraizējušies par mācību apjomu, ir pavisam vienkāršs – bērns netiek galā, vecāki nespēj vairs palīdzēt, un - jāaicina talkā privātskolotājs. Tas izmaksā ap 10 eiro stundā. Vecāki uzskata - mācību vielu grūti apgūt klasēs, kur ir vairāk nekā 20 bērnu.

Skola bez mājasdarbiem

Ikšķiles Brīvās skolas izveidotāja Kristīne iedvesmu smēlusies Šveicē. Šeit vairāk nekā 100 bērni nepilda mājasdarbus.

Brīvajā skolā pedagogi vairāk iesaista bērnus izglītojošās spēlēs, kā arī ļauj pašiem izpētīt, izzināt, piemēram, notiekošo dabā. Šai skolā uzskata, ka mājasdarbi drīzāk ir pagātnes tradīcija – tā savulaik mācījās vecāki un vecvecāki, un viņiem šķiet, ka tā arī jābūt nākotnē.

Tikmēr Eiropā un citviet pasaulē no mājasdarbiem ir atteikušies, šo bērnu sasniegumi it nemaz nav sliktāki un nereti - pat labāki nekā tiem skolēniem, kuri ilgas stundas pavada, pildot mājasdarbu gūzmu, lai tikai mācību iestāde spētu izpildīt paredzēto valsts izglītības programmu.

“Nav tā milzīgā apjoma, kas ir parastajās skolās, un nav tas visiem vienādais mājasdarbs. Mani dēli saka – viņi šobrīd ģimnāzijā mācās - ir patiešām bezjēdzīgi uzdot vienu mājasdarbu vienai klasei, jo ar mūsdienu tehnoloģijām: tas ir dažu minūšu jautājums, un visa klase pārraksta šo vienu izrēķināto darbu; un ir tādas aplikācijas, kuras, noskenējot šo matemātikas piemēru, to atrisina priekšā - patiešām nav jēgas tērēt skolotāju laiku. Es domāju, ka ir daudz kas jāpārdomā, ka tas tiešām ir tas nepieciešamākais, ko mēs varam,” skaidroja Ikšķiles brīvās skolas dibinātāja Kristīne Liberta.

Brīvajā skolā uzskata, ka bērns daudz vērtīgāk pavada laiku, iegūstot prasmes, nevis iekaļot standarta teorijas. Un daudz efektīvāk ir kopā ar mammu un tēti vakarā lasīt grāmatu un spēlēt izglītojošu spēli.

Tikmēr simtiem vecāku turpina paust sašutumu, ka viņu bērniem esot lielāka slodze nekā pieaugušajiem.  

Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa stāstīja, ka “šobrīd nav regulējumu, kas noteiktu mājasdarbu apjomu izglītības iestādēs”.

“Skolas pašas regulē, kā tiks novērtēti skolēnu sasniegumi un kā novērtētas viņu zināšanas. Skolotājs ir atbildīgs gan par mājasdarbu apjomu, gan par formu, kādā tie tiek pasniegti. Un, ja vecākiem rodas bažas, ka apjoms ir par lielu, par grūtu vai nesaprotams, pirmā lieta, kas būtu jādara, ir jādodas pie priekšmeta pedagoga un šis jautājums jāskaidro, jo skolotājiem gan šis jautājums klasē būtu jāizstāsta, kāds ir konkrētā mājasdarba mērķis; tieši to pašu viņš var paskaidrot arī vecākiem,” klāsta Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti