Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Artūrs Vīksne bērnu traumatisma situāciju raksturo ar kādu gadījumu: "Tika ievesta meitene, sešus gadus veca, kura kopā ar vecākiem, brāļiem un draugiem bija devusies nelielā izbraucienā nopeldēties vasarā.
Tādos mirkļos aizmirstas uzvilt ķiveri vai kādus citus aizsarglīdzekļus.
Gadījās nepatīkams kritiens. Kritusi pāri stūrei, traumējusi roku, apakšdelmu."
Sešgadīgā meitene, krītot no velosipēda, smagi sasita galvu. Slimnīcā tika konstatēts smadzeņu satricinājums. Tomēr tās nebija vienīgās traumas. Meitenītei sekas pēc kritiena no velosipēda nepaliks uz visu atlikušo mūžu. Citiem tik ļoti nepaveicas.
Gada siltajos mēnešos bērnu traumas, kas gūtas braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēļiem ir ļoti izplatītas.
Pērn pēc dažādiem kritieniem bērnu slimnīcā pēc palīdzības vērsušies vairāk kā 20 000 cilvēku.
Artūrs Vīksne skaidro, ka komplicēta lūzuma gadījumā ir sarežģījumi, nepieciešama papildu fiksāciju, tad jāliek implanti, kuri pēc tam, kad lūzums sadzīst, ir jāņem laukā.
Liela daļa no šīm traumām varēja arī nebūt.
Sporta veidam vai aktivitātei un bērna vecumam atbilstošus aizsargus – galvā ķivere, roku sargi, ceļu sargi. Turklāt tie jāvelk arī tad, ja bērns sporto mājas pagalmā.
Artūrs Vīksne iesaka drošības jautājumus padarīt bērnam kā rutīnu, lai viņš bez ķiveres nesēstos uz riteņa.
Turklāt vecākiem ir jārāda savs piemērs. Ja tētis un mamma ar riteni brauks bez ķiveres, kāpēc lai bērns no valkātu. Bērnam jau no mazotnes jāskaidro drošības jautājumi, jāparūpējas, lai bērns nevar viens pats izbraukt uz ielas. Sadursme ar automašīnu var beigties letāli.
