Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidro, ka nesen sociālajos tīklos un medijos bija vērojamas karstas diskusijas pēc kāda negadījuma vienā no iekštelpu spēļu laukumiem. Meitene lauž kāju, jo pie slidkalniņa viņu notriec cita bērna māte, kas šo atrakciju izmantojusi kopā ar savu mazuli. Kurš atbildīgs un kā mazināt bērnu traumatismu spēļu laukumos? Kāda bērnu uzvedība un pieaugušo rīcība pieļaujama bērnu izklaižu vietās un kādiem jābūt drošības noteikumiem?
Drošuma inspektors, "Fixman" īpašnieks Miks Lukstiņš akcentē, ka diemžēl realitāte ir tāda, ka
traumas rotaļu laukumos ir neizbēgama sastāvdaļa, parasti grib ātri vainot rotaļu laukuma īpašnieku vai pakalpojuma nodrošinātāju. Rotaļu laukumi ir augsta riska vietas, arī ja laukums ir izveidots atbilstoši prasībām.
Drošību rotaļu laukumos nosaka Eiropas Savienības standarti.
"Apollo Skypark" teritoriālā vadītāja Inita Elizabete Lāma pauda, ka vērtējumu par kādu negadījumu nevar dot, ja nav zināmi visi apstākļi. Drošības vērtēšana notiek ik dienu. Negadījumi var notikt arī pilnīgi pareizi apsaimniekotā vidē, nevar izslēgt cilvēcisko faktoru. Bērniem līdz 14 gadu vecumam jāsaņem atļauja atrasties vienam atrakciju parkā, jo parks nav bērnu uzraudzības iestāde.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu departamenta direktore Linda Rinkule skaidroja, ka vietā, kur notika negadījums, pērn bija konstatēta virkne ar nepilnībām, nebija pietiekams uzraugošo darbinieku skaits, bija iekārtas, kurās uzraudzība ir obligāta. Ir notikuši uzlabojumi šajā laikā, komersants daļēji ir novērsis pārkāpumus. Pērn četriem pakalpojumu sniedzējiem veica pārbaudes, visos tika konstatētas lielākas vai mazākas nepilnības, pēc pārbaudēm notiek uzlabojumi.
Pēc šādiem negadījumiem ir gan dusmas, gan meklēti vainīgie. Vecākiem jāsaprot, ka nevar izvairīties no dažādiem negadījumiem. Parasti balstās uz pieredzi, aicinājums vecākiem šo negadījumu ņemt kā piemēru, no kā mācīties par bērnu drošību un vecāku atbildību. Mēs nevaram prasīt, lai bērns būtu atbildīgs par savām darbībām. Svarīgi saprast, kā bērnu ievest un ierādīt šo vidi. Visu māca pakāpeniski, norādot darāmo un to, kur jāuzmanās. Katrs vecāks balstās savā pieredzē. Mēs gribam bērnam labāko – gan vecākiem, gan pakalpojumu sniedzējiem no šī gadījuma jāsecina labākais, ko paņemt, skaidroja psiholoģe Sanita Toča.
Lielākā daļa vecāku nāk kopā ar bērniem. Bieži noteikumus bērni izlasa nopietnāk nekā pieaugušie. Pie katras atrakcijas ir svarīgākais par drošību, drošības politiku "Apollo Skypark" raksturo Lāma.
Pareizam produkta dizainam ir jābūt tādam, lai drošība integrēta dizainā, lai tas parāda iespējamo risku. Neviena iekārta nedrīkst būt tāda, ka neiztur svaru. Iekārtai jābūt tādai, lai tiek klāt pie bērna, pieaugušie var ieiet. No drošuma viedokļa arguments vecākiem nebūt kopā ar bērniem nav pieļaujams. Ja vecāki uzceļ bērnu uz iekārtas, kur bērns pats nevar piekļūt, tā ir vecāku atbildība. Nevajadzētu bērnus palaist vienus rotaļu laukumā, vecākiem būtu jābūt blakus, pauda Lukstiņš.
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts traumatologs Jānis Upenieks skaidroja, ka liela daļa no traumām notiek vecāku tiešā redzes lokā. Ir jāapzinās, ja laižam bērnu uz rotaļu laukuma, pat ļoti drošu, tur ir iespējas bērnam gūt traumas. Vecākiem ar bērniem jāpārrunā elementāras drošības lietas. Nevar teikt, ka iekštelpas vai ārtelpas ir bīstamākas. Bērni gūst dažādas traumas – sasitumi, saišu sastiepumi, parasti tās nav dzīvību apdraudošas traumas, bet teorētiski var gadīties dažādas traumas. Pazīmes par kaulu bojājumu – tūska, lokālas sāpes, zemādas asinsizplūdums, roka vai kāja ir nedabīgi izliekta, tad noteikti nepieciešama ārsta palīdzība. Ja pēc galvas traumas bērns zaudē samaņu, bērns ir miegains, parādās vemšana, nepieciešams vērsties pie ārsta.
"Nevajag visu aizliegt, ar bērniem ir viss jāpārrunā," uzskata ārsts.
"Riska elementam ir jābūt, aizejot otrā galējībā, riski ilgtermiņā būs lielāki – neattīstīti bērni, kuri netiek galā dažādās situācijās. Samērīgumam starp riskiem un ieguvumiem ir jābūt,"
uzskata Lukstiņš.
