Japānā tamagoči radās 1996.gadā, to radīja rotaļlietu firma “Bandai”, vēlāk tamagoči piedzīvoja milzu popularitāti visā pasaulē.
Arī Latvijā bērni deviņdesmitajos auklējās ar saviem mīluļiem (bez regulārām rūpēm un pieskatīšanas šie dārgumi “iet bojā”).
Daudzi vecāki šo rotaļlietu novērtēja kā ļoti noderīgu, jo regulārais pieskatīšanas laiks bērnos audzināja atbildību.
Indras dēls (Indra nevēlējās, lai publiskojam dēla vārdu) tamagoči trakumu piedzīvoja, kad mācījās 4.klasē. Indra portālam Lsm.lv stāsta, ka dēls ar šo rotaļlietu ļoti aizrāvies. Dažreiz, kad dēls bijis aizņemts ilgāku laiku - draugu dzimšanas dienas, sporta treniņi vai kas cits, Indra pieskatījusi tamagoči. Viņa ar prieku atceras to laiku, jo tad, darbojoties ar šo rotaļlietu, dēls pirmo reizi izrādījis nopietnu atbildību un tiešām pratis ilgstoši nepamest iesākto. Indra ar vīru ģimenē pat izlēmuši iegādāties kucēnu, iepriekš to nav darījuši, jo nav bijuši pārliecināti, vai dēls ir gatavs uzņemties ilgstošu atbildību.
Rotaļlietu vecāki uzskatīja kā atbildības izmēģinājumu – vai bērnam var pirkt sunīti vai ne. Tamagoči nebija apzināts pārbaudījums, tas notika nejauši, bet pārliecināja vecākus.
Portāls Lsm.lv uzrunāja arī Indras dēlu, kurš gan atceras, ka ticis pie sunīša, bet viņam nebija ne mazākās nojausmas, ka tas noticis, pateicoties tamagoči.
Japānas rotaļlietu firma “Bandai” ir izlaidusi vairākas atjaunotas tamagoči versijas - modeļi ar daudzkrāsainiem displejiem, versijas, kas ļauj palielināt tamagoči ģimeni un citas, raksta “huffingtonpost”.
