Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija” saruna par konferences “Labi vecāki šodien!” pamattēmām.
Kādi ir labi vecāki
Latvijā gaidāma plaša konference vecākiem, kurā skaidros, kā būt par labiem vecākiem jau šodien.
“Labi vecāki šodien!” ir konferences aicinājums, jo ir svarīgi gan “labi”, gan “šodien”, skaidro psihologs Reinis Upenieks. “Labi diezgan” ir jau labi, lai vecāki brīnišķīgi pildītu savu lomu, jo alkās “izcili” var tik ļoti aizrauties ar lomas piepildīšanu, ka kāds ir cietējs. “Šodien” – saprast, ko varam izdarīt šodien, pārāk nedzīvojot vakardienā vai domājot par bērnu pēc 18 gadiem.
Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa skaidro, ka konferences organizatoru doma bija pulcināt vecākus, lai iedrošinātu būt labiem pret sevi. Ir vecāki, kuri pārcenšas, nespējot sadalīt mīlestību pret bērnu. Īpaši, ja paši bērnībā nav saņēmuši mīlestību.
“Ja vecākiem mīlestības ir bijis par maz, tad ir risks (audzinot bērnus) iebraukt otrā grāvī.
Bērniem nevajag, ka viņus vēro, attīsta un čubina.
Bērni vēlas augt līdzvērtīgās attiecībās. Bērnus vajag sildīt,” skaidro psihoterapeite.
Brīnišķīga vadlīnija ir sajūtas, bet bieži vecāki paši par sevi neparūpējas pietiekami, un viņiem nav savas sajūtas par sevi, viņi paši par sevi nevar sajust. “Tad viņi nāk un prasa, cik minūtes dienā ar bērniem jāspēlējas?”
Vecāki un citas lomas ģimenē
Ir ne tikai vecāku – mammas un tēta loma, bet arī citas. Lomas jāsabalansē. Bet jāuzmanās, lai lomas netiktu pretnostatītas, jo tad jādomā, kā tās sabalansēt.
Ir vērts domāt, kā lomas savstarpēji sakļaujas. Psihologs Reinis Upenieks vizualizācijai iesaka iztēloties puzli, jo, liekot puzli, nav jautājumu – kurš gabaliņš svarīgāks. “Katram jāveido savu ideālo puzli.”
Svarīgs jautājums, skatoties uz dažādām lomām, ir iekšējā miera saglabāšana. Ja ir jautājums – analizēt bērnu vai analizēt sevi, tad noteikti vecākiem būtu jāanalizē sevi.
Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa uzskata, ka vecākus stresā dzen kādi izfantazēti priekšstati – ko gatavot, kā mazgāt, un citi. Dažreiz priekšstati ir tik pārspīlēti, vecāki ir tik pārcentušies, ka arī bērni cenšas līdzi, baidās kļūdīties, visa tā rezultātā pazaudē prieku.
Ieteikums vecākiem – atļauties nesatraukties un baudīt prieku.
Ja vecāki neprot orientēties pēc iekšējiem orientieriem, tad jāmeklē ārējos. Dažreiz vecāki ir izmisumā – ir izlasījuši, uzzinājuši, ir pārāk daudz informācijas. Jāmeklē iespēja izbaudīt vecāku lomu, ne vienmēr mocīties.
Ja vecāki dzīvo izolēti no citām ģimenēm, tad viņiem nav bijusi iespēja iepazīt citu pieredzi. Mēs nedzīvojam komūnā, dažreiz vecākiem nav bijusi saskare ar maziem bērniem, pirms pašiem piedzimst bērni, tāpēc meklē informāciju ārpusē.
Iespējai kļūdīties ir svarīga vieta vecāku-bērnu attiecībās. Ja vecāki pieļauj, ka paši var kļūdīties, ka bērni var kļūdīties, tas rāda, ka ir sajūta, ka kļūdīšanās ir mācīšanās process.
Dažreiz vecākiem ir vieni standarti un realitāte ģimenē, bet citi standarti sabiedrībā – tas ir ļoti traumējoši bērnam.
Ja kļūdīšanos pieņem par mācību procesu, tas daudz atrisina.
Iekšējais bērns
Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa konferencē runās par katra iekšējo bērnu.
Ir svarīgi, vai ir piedzīvota skaista bērnība, vai ir uzstādījums, ka bērnībai jābūt skaistai. Esot vecāku lomā, var būt pārliecība, ka savam bērnam jānodrošina laimīga bērnība.
Jo vecākiem vairāk stresa, jo vairāk iespēja iepazīties ar savu iekšējo bērnu.
Tas palīdz saprast, ka reizēm mūsu priekšstats par to, kas būtu piemērotākais bērnam, nesaskan ar realitāti.
Lielie izaicinājumi ir situācijās, kad bērns ir spēcīgās emocijās, bet, ja tās atgādina ko no pašu vecāku bērnībā pārdzīvotā, tad šādā situācijā sastopas divi bērni. Tad pieaugušais neapzināti var atgriezties pie savas bezpalīdzības, vientulības, dusmām, izmisuma.
Apzinātība un analizēšana ir nepieciešama lomu kontekstā, it sevišķi, ja vecāku lomā ir pirmo reizi, bet katram ir arī otra loma – viņi joprojām ir bērni saviem vecākiem. Šo divu lomu satikšanās ir vērā ņemama, kuru būtu nepieciešams apzināties un analizēt.
Svarīgi būt kontaktā ar sevi, savu ķermeni, izjūtām, nenoliegt, kā paši jūtamies, tas palīdz veidot attiecības ģimenē.
