Ģimenes studija

Seksuālā vardarbība ģimenē: vai sievietes Latvijā to atpazīst

Ģimenes studija

Atbalsta centrs bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tiekamies ar Augustinoviču ģimeni

Kādu apstākļu spiesti bērni un pusaudži kļūst par ielu jauniešiem?

Vardarbība, vecāku atkarības, bailes lūgt palīdzību – iemesli, kāpēc bērni un jaunieši nokļūst uz ielas

Palīdzību ielu bērniem Latvijā sniedz dažādas valsts struktūras, organizācijas, centri, privātpersonas, tomēr būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts un sistēmisks darbs, lai uzlabotu situāciju. 90% jauniešu uz ielas ir tāpēc, ka viņiem ir problēmas ģimenēs, viņi negrib sadarboties palīdzības saņemšanai, jo vēlas palikt anonīmi, lai neizraisītu vēl lielākas problēmas, skaidro speciālisti Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".

Biedrības "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis stāstīja, ka biedrībai ir 18 centri palīdzībai ielu jauniešiem. Pēc palīdzības vēršas paši ielu jaunieši, dažreiz arī citu organizāciju pārstāvji. Centra pārstāvji brauc arī pie bērniem uz ielas, bet ne visi bērni atsaucas palīdzības aicinājumam. Sarunā ar jauniešiem jābūt līdzvērtīgiem, nevar iet pie jauniešiem tikai ar pamācībām. Mūsu mērķauditorija neuzticas nevienam," uzsvēra Klaišis.

90% jauniešu uz ielas ir tāpēc, ka viņus dzīve ir piespiedusi tur būt, viņi domā par ēdienu, apģērbu, vai varēs gulēt mājās. Šādiem cilvēkiem nav jēgas piedāvāt ko, kas nav saistīts ar šīm lietām.

Ja pārslēdzas no režīma "izdzīvot" uz režīmu "dzīvot", tad var sākt domāt par palīdzību. "Mēs nodrošinām to, kas lielākai sabiedrības daļai ir pašsaprotami.

Šiem jauniešiem nav neviena, pie kā aiziet, kad viņiem ir problēmas. Par šiem jauniešiem parasti dienesti neuzzina, jo viņi neiet nekur, kur viņus varētu identificēt, lai neradītu problēmas vecākiem,"

skaidro Klaišis. Centrs aicina sociālos darbiniekus anonīmām sarunām par palīdzības saņemšanas iespējām. Tikai tad, ja jaunieši piekrīt, tālāk notiek darbs ar jaunieša ģimeni.

"Resiliences centra" pārstāvja Kārļa Mednieka pieredze rāda, ka, lai nodibinātu attiecības ar ielu jaunieti, paiet apmēram pusgads. Bieži palīdz jaunieši, ar kuriem jau sadarbojas, kuri ir bijuši ielu bērni. Pret jaunieša gribu nevienu nevar iesaistīt centra darbā.

Daļa jauniešu, kas ir uz ielas un jau ir uzskaitē, ir "norakstītie", jo nav nekādas sadarbības iespējas ar bērnu vai vecākiem, viņi ir grūti sasniedzami.

Ielu jauniešiem ir bijusi liela iespēja vilties dzīvē un cilvēkos, ja bijusi viena neveiksme sadarbībā ar oficiālo organizāciju pārstāvjiem, viņi to nedarīs atkārtoti. Tāpēc Rīgas dome sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai uzrunātu jauniešus. Precīzas statistikas par jauniešiem, kuri ir uz ielas, nav un nevar būt, arī vietas, kur pulcējas, mainās, skaidroja Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Jaunatnes Nodaļas vadītājs Dmitrijs Zverevs.

Jauniešus pilsētvidē bieži neievēro, jaunieši arī nevēlas būt ieraudzīti.

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

"Resiliences centra" pārstāve Jurita Smiltiņa skaidroja, ka viena darba virziens centrā ir darbs ar vecākiem, ja to izdodas noorganizēt, tad ir labi rezultāti. Ne visi vecāki ir alkoholiķi, daudzi vecāki ir labi un spējīgi tikt galā ar savu dzīvi, bet kaut kas ir noticis attiecībās ar bērniem.

Klaišis akcentē, ka ir nopietna problēma, ka sistēmā esošie cilvēki par vardarbību uztver fizisko un seksuālo vardarbību, nepievēršot uzmanību emocionālai vardarbībai. Arī skolās par ielu jauniešiem nestāsta.

Sabiedrībai kopumā patīk kampaņveida problēmu risināšana. Kamēr veltam resursus vienai grupai, situācija ar pārējiem pasliktinās tik ļoti, ka vēlāk visi resursi jāfokusē kādai grupai, kurai klājas ļoti slikti. Katastrofāli trūkst līdzekļu, lai palīdzība būtu pietiekama, lai palīdzētu visiem, kam tā nepieciešama, akcentēja Zverevs.

Ideālais palīdzības modelis ielu jauniešiem ir problēmas atzīšana un dialogs, ja tā nav, neko nevar atrisināt, pauda Klaišis.

Zverevs: "Vienaudži ir liels, līdz galam neizmantots resurss, jāstrādā ar jauniešiem klasē, kas palīdz uzlabot mikroklimatu klasē."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt