2020. gada 3. decembrī Saeima 3. lasījumā atbalstīja jaunu likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi, ar kuru tiek noteikts, ka Latvijas vidusskolās tiks ieviests jauns obligāts mācību priekšmets ''Valsts aizsardzības mācība''. Likums paredz, ka šī mācību priekšmeta apguvi organizēs Jaunsardzes centrs, priekšmetu būs tiesīgas mācīt profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Līdz 2024. gada 31. augustam valsts aizsardzības mācība būs specializētais kurss, kā izvēles priekšmets veselības, drošības un fizikās aktivitātes mācību jomā, bet no 2024. gada 1. septembra vidusskolēniem šī priekšmeta apguve būs obligāta.
Līdz 2000. gada sākumam uzskatīja, ka Eiropa ir mierīgs reģions, daudzas valstis atcēla obligāto militāro dienestu, mazināja militāro budžetu. Pēc Krievijas militārajām darbībām daudzas valstis sāka meklēt formas, kā rīkoties dažādo krīžu laikā, domājot par iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti, idejas par Valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolā rašanos komentē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.
Viena no Latvijas izvēlēm (blakus profesionālai armijai, Zemessardzei, Jaunsardzei) ir valsts aizsardzības mācību vidusskolās.
Obligāto militāro dienestu Latvijā atcēla 2006. gadā, jo Eiropā bija nostāja, ka tas nav nepieciešams. Tagad daudz modernāks ceļš būtu nevis atjaunot obligāto dienestu, bet sniegt zināšanas daudz modernāk.
Mācības notiks vienu dienu mēnesī 10. un 11. klases skolēniem, viņi apgūs prasmes reaģēt krīzes situācijā, izpratni, kas ir valsts, kā to aizsargāt un citus jautājumus. Brīvprātīgi varēs piedalīties vasaras nometnē. Priekšmets ir visaptverošs, nav vērsts tikai uz militāro prasmju apgūšanu, bet virzīts uz prasmēm rīkoties krīžu situācijās. Pie šī projekta strādāja Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, nevalstiskas organizācijas. Brīvprātīgi tagad mācības kā pilotprojekts notiek 69 Latvijas skolās.
Saeimas lēmums bija ieviest šo priekšmetu kā obligātu. Priekšmeta saturs ietver kritisko zināšanu prasmes, kas nepieciešamas katram bērnam, – prasmi orientēties informācijas laukā, orientēties dabā, kritiski izvērtēt, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Ir aplami domāt, ka bērnam šādas prasmes ir liekas, uzsver Baiba Bļodniece.
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons atbalsta to, ka valsts aizsardzības mācību 2024. gadā mācīs visās skolās, tas pielīdzināms Somijas modelim, kur vispārējā izpratnē domā par valsts drošību. Jaunais modelis no profesionālā viedokļa ir labāks variants, nekā integrēt to mācību stundās.
Profesionāli pedagogi un armijas cilvēki vada nodarbības, speciālistu izvēle ir nozīmīgs jautājums, tāda ir Rīgas 28. vidusskolas pieredze, kur šo priekšmetu māca jau daudzus gadus.
Baiba Bļodniece uzsver, ka priekšmeta ieviešana notiks pakāpeniski, lai sagatavotu speciālistus, tiek sagatavoti instruktori ar pedagoģiskām zināšanām. Daļu no šī bloka realizēs nevalstiskās organizācijas, tiem pedagoģiskā izglītība nebūs nepieciešama.
Mārtiņš kā kristietis ir kategoriski pret šī priekšmeta apgūšanu skolā, tāpat ir pret to, lai publiskā skolā obligāti būtu kādas reliģijas mācība. Brīvā sabiedrībā cilvēki paši izdara izvēli šādos jautājumos. Patriotismam un militārajai mācībai nav korelācijas.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija ir viena no pilotprojekta skolām, direktors Oskars Kaulēns pauž, ka jauniešiem patīk, bet viņi ir brīvprātīgi izvēlējušies šīs nodarbības. Izaicinājumi saistīti ar satura izpildi, nepieciešami īpaši apmācīti pedagogi.
Ja mērķis ir patriotisma stiprināšana, tad direktors uzskata, ka nevar katras problēmas risināšanai ieviest jaunu mācību priekšmetu laikā, kad sistēma vēlas atslogot mācību programmu – raugoties no skolēnu perspektīvām, tas dara bažīgu. Veltot laiku militārai pieredzei, nevar cerēt veicināt patriotismu, nav arī saprotams, vai patriotisma trūkums ir problēma šobrīd.
Iniciatīvas grupa "Vecāki par labāku izglītību" pārstāvis Gundars Āboliņš pauž, ka vecāku domas dalās un viņi vēlas daudz vairāk paskaidrojumu neskaidros jautājumos.
