Kādas Maskavas inteliģentu ģimenes rāmā, laimīgā ikdiena piepeši tiek izpostīta. Piecgadnieces Stellas tēvs tiek apsūdzēts Dzimtenes nodevībā un apcietināts, bet meitenīti un viņas mammu izsūta uz Vidusāziju, uz Kirgīzijas stepi, kur viņas sagaida cita dzīve – spīva, rūgta un netaisnīga. Dienu no dienas, gadu no gada viņām jācīnās par izdzīvošanu, taču viņas nesūdzas par likteni un nezaudē ticību pasaulei, uztur možu garu, jokojot, dziedot dziesmas un lasot dzeju, un viena par otru no sirds rūpējas. Un izrādās, ka pat vislielākajā tumsā pastāv iespēja nepazust un izdzīvot, jo apkārt ir daudz labu cilvēku, kas grūtā brīdī gatavi pastiept pretī roku. Par to arī ir šis stāsts.
“Cukura bērns” ir dokumentāls stāsts par krievu meitenītes Stellas Nudoļskas gaitām izsūtījumā, kur viņa kopā ar mammu pavadīja gandrīz desmit gadus – no 1937. līdz 1946. gadam. To pēc galvenās varones ģimenes arhīva materiāliem un atmiņu stāstījuma pierakstījusi bibliotekāre, rakstniece un redaktore Olga Gromova (Олга Громова). Ar Stellu Nudoļsku viņa sadraudzējās astoņdesmito gadu beigās, kad abas, būdamas kaimiņienes, iesaistījās ziedojumu vākšanā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. Klausoties kaimiņienes raibajos atmiņu stāstos par bērnību – par izsūtījumu, Kirgīziju, mammu -, Olga nolēma, ka tos ir vērts iemūžināt grāmatā. Un viņai izdevies radīt brīnišķīgu daiļdarbu, kuram ir ne vien dokumentāla, bet arī augsta literārā vērtība.
Grāmata pirmoreiz nāca klajā 2014. gadā, Krievijā piedzīvojusi jau vairākus izdevumus un tulkota vācu, franču, nīderlandiešu u. c. valodās. Tā ir vērtīga lasāmviela ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, jo skar tēmas, kurām nav noilguma vai vecuma ierobežojuma, – cilvēcība, netaisnība, zaudējums un cerība, kas nepamet pat visdrūmākajos brīžos. Staļina represijas smagi skāra kā krievu, tā latviešu tautu, un “Cukura bērns” ir spilgts mūsu nesenās vēstures atspoguļojums, viens no neskaitāmiem patiesiem dzīves stāstiem. Tas parāda šo laikmetu no vispārcilvēciska viedokļa, neiegrimstot tā laika politikas vērtējumā.
“Šī grāmata nepiedāvā izdzīvošanas receptes, bet stāsta par divu trauslu būtņu likteni, kuras izdzīvo necilvēcīgos apstākļos, pateicoties personības spēkam, savai vīrišķībai un apkārtējo cilvēku līdzjūtībai. Tā ir mazā cilvēka uzvara pār lielo ļaunumu. Un šī ir ļoti svarīga mācība mums visiem – vājais spēj uzvarēt stipro," tā grāmatas priekšvārdā atzīmē rakstniece Ludmila Uļicka.
No krievu valodas tulkojusi Inga Karlsberga. Māksliniece Gita Treice.
