"15% atbildējuši, ka viņi dzīvo kopā ar vecākiem," ar septembra sākumā veiktas "Bonava Latvija" pasūtītas aptaujas datiem, lai noskaidrotu kopā dzīvošanas paradumus Latvijā, iepazīstina mājokļu eksperts Kaspars Ekša.
Rīgas Stradiņa universitātes antropoloģe Kristīne Rolle analizē augstskolā veiktā pētījuma datus, tie rāda, ka pieaugušā vecumā 70% no visām mājsaimniecībām iemesls, kāpēc bērni dzīvo kopā ar vecākiem, ir sociāli ekonomiskā nestabilitāte, veselības problēmas vai bērniem nav izveidojusies ģimene.
Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa pauž, ka, skatoties kultūrkontekstā, ir attīstītas valstis, kur vairāk izteikts individuālisms, ir tādas valstis, kur iekšējā vajadzība ir būt kopā, cilvēks sevi definē kā daļu no kopienas.
Var izdalīt racionālos (sociāli ekonomiskā situācija vai mazs bērns) un emocionālos kopā dzīvošanas iemeslus (gribētos dzīvot atsevišķi, pat būtu iespēja, bet emocionālās barjeras to neļauj).
Kaspars Ekša uzsver, ka ir pārsteidzoši – aptaujā secināts, ka 72% respondentu vecumā no 40 līdz 49 gadiem atbildējuši, ka ir finansiāli izdevīgi dzīvot kopā ar vecākiem vai nevar atļauties dzīvot atsevišķi no vecākiem.
Ir arī situācijas, kad mamma nelaiž bērnus dzīvot atsevišķi. Protams, finansiālo iemeslu bieži piesauc kā iemeslu, bet bieži tie ir emocionāli aspekti, ir stāsts par nenotikušu atdalīšanos starp māti un bērniem. Dzīvesgudri vecāki atdalīšanās procesam neliks šķēršļus. Bieži vecāki, kuri ir nepiepildīti savā dzīvē (tas bieži ir neapzināti), nevēlas, lai bērni aizietu savā dzīvē.
Bieži bērni nevēlas sāpināt vecākus, tas notiek pat neverbālā līmenī.
Kopā dzīvojot var piedzīvot dažādu uzskatu un vērtību sadursmes, tuvība nenozīmē emocionālu tuvību un uzticēšanos. Šeit nozīmīga ir kompetence atrast kompromisu un spēja mainīt savus uzskatus.
Izrunāšanās starp pusēm nenozīmē, ka vienreizēja saruna mainītu situāciju un izmaiņas notiktu. Pieaugušo vecumā attiecību uzlabošana prasa piepūli un ieguldījumu.
Apziņa, ka cilvēks pats grib dzīvot savu dzīvi un izvēlas dzīvot šķirti, ir pirmais solis, tad tālāk nepieciešamas vienošanās par noteikumiem, protams, kāds var apvainoties, bet dažreiz tas ļauj piedzīvot personības izaugsmi pat cilvēkiem gados, kas ļauj kļūt viedākam.
“Veselīgas robežas dod drošības un arī brīvības sajūtu,”
pauž Bērziņa.
