Novembrī plašu uzmanību izpelnījās ziņa, kur izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska rosināja no nākamā mācību gada augstskolā budžeta vietas piešķirt tiem skolēniem, kuru vidējā atzīme nav zemāka par septiņi un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes. Kaut arī ministrija vēlāk paziņoja, ka tas bijis jautājums, kuru tā vēlējusies apspriest ar sabiedrību, ''Ģimenes studija'' turpina sarunu par to, vai tiešām jāceļ atlases kritēriji, lai skolēns kļūtu par studentu un vai tas varētu celt augstākās izglītības kvalitāti un prestižu.
Teorija nozīmētu, ka vidusskolās jāmācās tiem, kuri pretendē studēt. Vidusskola sagatavo studijām augstskolā, bet realitātē ir tādi, kuri aiziet strādāt vai paņem mācību pārtraukumu pēc vidusskolas. Ir jaunieši, kuri ir mērķtiecīgi un jau 10. klasē zina, ko vēlas darīt, ir tādi, kuri nezina vai vecāki uzspiež izvēlēties vidusskolu, jo parasti domā, ka trijos gados izdomās. Arī ar vāju pamatskolas vērtējumu nonāk vidusskolā. Varētu būt, ka trešajai daļai ir vērtējums ne zemāks par septiņi, nav nesekmīgu atzīmju. Šobrīd grūti sasniegt izcilību visos priekšmetos. Jaunietis, kurš mērķtiecīgi mācās kādu priekšmetu, citus apgūst ne tik labi. Vērtējums septiņi ir ar dažādu zināšanu segumu, jo 10. klasē nonāk skolēni no dažādām skolām ar dažādām zināšanām, pauž Juglas vidusskola direktore Aija Melle.
Arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina uzskata, ka nevar viennozīmīgi izvēlēties vidējo vērtējumu, jo katrā skolā ir sava kvalitātes latiņa, vērtējums starp skolām atšķiras.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukovskis uzskata, ka priekšlikums par vidējo atzīmi septiņi ir labs iegansts diskusijas rosināšanai, bet nekas vairāk, jo skolas ir dažādos līmeņos, tāpēc skolēnu zināšanu līmenis atšķiras. Ieviešot šo normu, sodītu jauniešus, kuri iepriekš beiguši skolas un neko nevar mainīt atšķirībā no tiem, kas kārtojuši centarlizētos eksāmenus. Centralizētie eksāmeni rāda nedaudz objektīvāku ainu. RTU jaunums – no nākamā uzņemšanas gada ņems vērā matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas (trīs obligātie priekšmeti) vērtējumu, gan arī skaitīs klāt to, ko izvēlējušies kā papildeksāmenus - fiziku vai ķīmiju, kas RTU interesē visvairāk, tā būs papildmotivācija jauniešiem. Tas nenozīmē, ka bez šiem eksāmeniem RTU neuzņems.
Studentu atbirumu līmenis pie mums ir tāds pats, kā citās valstīs. Mūsu augstskolas strādā pasaules līmenī, mūsu skolu beidzējiem ir iespēja mācīties pasaulē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Anita Līce uzsver, ka izglītības pieejamība ir svarīga, bet kvalitāte ir ļoti nozīmīga. Studijas atšķiras no vidusskolas mācībām, svarīgi, ka minimālais kritērijs ir noteikts.
Jaunieši nodala eksaktos un humanitāros priekšmetus un sasniegumus tajos, bet mūsdienu izglītības programmās bieži nepieciešamas abas jomas, ir jādomā par vispārēju izglītības līmeni.
Studentus labāk mācīties virza karjeras iespējas, novērots RTU.
