Vai tavs pirmklasnieks ir gatavs skolai? Kas jāzina bērniem, kas viņu vecākiem

Beidzot pirmsskolas sagatavošanos skolai, bērnam jāprot atbilstoši savām spējām lasīt un rakstīt burtus un vārdus, ciparus un skaitīt līdz desmit – par šīm prasmēm visvairāk interesējas vecāki, aizmirstot, ka bērnam skolai jābūt emocionāli gatavam. Pedagogi uzsver – vecākiem arī jābūt gataviem, ka mācības varētu notikt attālināti un pirmklasniekiem nepieciešams lielāks vecāku atbalsts.

Mācību uzsākšana pirmajā klasē ir saviļņojošs laiks ne tikai jaunajiem skolēniem, bet arī viņu vecākiem, un šogad jau ierastajam satraukumam klāt nāk arī Covid-19 vīrusa radītā situācija. Ierasti bērniem pirmsskolā jāapgūst dažādas skolai svarīgas prasmes, taču šogad vīruss to darīt traucējis  – bērnudārzos daudzas nodarbības tika vadītas attālināti, inficēšanās dēļ tika slēgtas grupiņas, nestrādāja papildu pulciņi, un apmeklējums nebija obligāts.

“Tas ietekmē zināšanas, un es domāju, ka tās ir pasliktinājušās, salīdzinot ar to, kā bija tad, kad bērni katru dienu nāca uz dārziņu,” norāda pirmsskolas izglītības iestādes “Saulespuķe” vadītāja Kristīne Kebbe.

Vadītāja skaidro, ka vairums bērnu skolai nepieciešamo, kā ierasts, ir apguvuši un prot lasīt, rakstīt un paši par sevi parūpēties, taču šogad tas, vai bērns skolai būs pietiekami sagatavojies, ir ļoti atkarīgs no vecāku ieguldītā darba jau līdz šim un arī atlikušajos vasaras mēnešos: “Vasarā vecākiem vajag darboties ne tikai ar pirmsskolas vecuma bērniem, bet ar visiem mazajiem, jo viņiem vajag mācīšanos. Vajag kaut pusstundiņu nedēļā apgūt elementārās prasmes, jo pa tiem trīs mēnešiem bērns vienkārši aizmirst.”

Valmieras sākumskolas direktors Mārtiņš Vētra savukārt uzsver: “Vecākiem jābūt gataviem tam, ka šis mācību process var būt arī attālināti, ka tāda iespēja pastāv. Agrāk tas bija kaut kas neiedomājams, ka tā varētu mācīt, bet tagad tam ir jābūt gataviem.” Tas nozīmē, ka jāpadomā arī par tehniskām lietām, piemēram, datoru un darba galdu.

Runājot par bērnu zināšanu līmeni, uzsākot pirmo klasi, direktors min, ka pēc jau notikušajām individuālajām pārrunām ar bērniem un vecākiem neviens no pedagogiem nav norādījis, ka situācija būtu krasi atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Ja arī kāds bērns nav apguvis visu nepieciešamo, sākumskolā ir plašs atbalsta personāls, kas ir gatavs palīdzēt visās grūtībās. “Katrā ziņā pirmā klase nav tikai mācībām, tas ir sākums visam mācību procesam  – tam, kā izskatīsies viņu turpmākā attīstība, darbs un sadzīve. Tam visam tāpat nevar pilnībā sagatavoties, tam vienkārši ir jāiet cauri un jābūt klāt. Jāsastrādājas, jāsadarbojas ar citiem klasesbiedriem un skolotāju,” pārdomās dalās Vētra.

Psiholoģe norāda – labas attiecības ar vecākiem ir pamats tam, lai bērns skolā justos droši.

Pedagogi uzsver, ka bērnu sagatavošanas procesā skolai svarīgas ir ne tikai zināšanas un prasme lasīt vai rakstīt, bet arī jaunā skolēna patstāvīgums, piemēram, prasme pašam par sevi parūpēties, apģērbties. “Centra Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma norāda, ka ļoti būtiska ir arī bērna emocionālā gatavība, piemēram, emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes: “Dažās nedēļās bērnam nevar šo emocionālo gatavību iedot, bet es teiktu, ka vecāki droši vien, arī nedomājot līdz šim, ka tā ir tāda īpaša gatavošanās skolai, ir daudz ko darījuši. Varētu teikt, ka pašas attiecības ar vecākiem ir pamats tam, lai bērns justos drošs un gatavs.” Svarīgus vecāku un bērnu attiecību aspektus Dziļuma pārrunā arī “Centra Dardedze” vebinārā “Skolai gatavi”.

Psiholoģes ieteikumi pirmklasnieku vecākiem:

  • Neaizmirst par praktisko pusi. Kancelejas preču un skolas somas iegāde, darba vietas ierīkošana  – tas viss skolas sākumu padara nozīmīgu. Bērns caur vecāku uzvedību izprot, ka arī viņiem tas rūp.
  • Praktizēt emociju vārdu lietošana ikdienā. Skolā attiecības un situācijas kļūst sarežģītākas, tāpēc svarīgi, ka bērns izprot un atpazīst savas emocijas, jo par tām ģimenē tiek runāts.
  • Rūpēties par bērna adekvātu pašvērtējumu  – vecākiem jānodrošina bērnam sajūta, ka viņš ir pietiekami labs. Bērnam jāzina, ka visi kādreiz drīkst kaut ko nesaprast vai kļūdīties.
  • Saprast, ka pirmklasnieks vēl tikai mācās –   mācās parūpēties par sevi, savām mantām, plānot laiku un darbus.
  • Būt pieejamiem, būt blakus un palīdzēt. Protams, nepārcenšoties un nedarot visu bērna vietā, bet gan parādot, paskaidrojot, iemācot.
  • Bērnam nav jāpiepilda vecāku sapņi  – svarīgi pazīt sava bērna stiprās un vājās puses un nesalīdzināt viņu ar stereotipiem vai savām gaidām par to, kādam ir jābūt pirmklasniekam.
  • Uzturēt labas attiecības ar skolu un audzinātāju. Jāatceras, ka tas, ko bērns dzird no vecākiem par, piemēram, klases audzinātāju, ietekmē arī bērna attiecības, uzvedību.

 

Bērnam nepieciešamās zināšanas, dodoties uz pirmo klasi

Vecākiem, kuriem vasarā ir iespēja gatavoties skolai kopā ar topošo pirmklasnieku, noderēs saraksts ar zināšanām un prasmēm dažādās jomās, kas bērnam jāzina, beidzot pirmsskolas iestādi.

 

Valodu mācību joma

  • Pazīst skaņām atbilstošos burtus.
  • Bērns veido un lasa vārdus, no vārdiem veido tekstus, raksta pazīstamus burtus un vārdus.
  • Bērns lasa un raksta burtus un vārdus savā tempā atbilstoši savām spējām.
  • Prot saprotami un secīgi stāstīt par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto.

Sociālā un pilsoniskā mācību joma

  • Bērns apzinās sevi, piederību ģimenei, valstij, prot nosaukt Latvijas valsts simbolus.
  • Bērns atšķir labu rīcību no sliktas, spēj prognozēt dažādas rīcības sekas ar drošību saistītās ikdienas situācijās.
  • Bērns ievēro noteikumus, saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības.

 

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma

  • Bērns ir iepazinis latviešu tradicionālajai kultūrai raksturīgo.
  • Brīvi dzied, muzicē, dejo un improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem.
  • Bērns vēro, klausās un iztēlojas, prot izmantot dažādus materiālus, lai realizētu radošās idejas.

 

Dabaszinātņu mācību joma

  • Bērns saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tostarp kukaiņiem), augiem un sēnēm (tostarp nepazīstamām), zina, ka daba jāsaudzē, un iesaistās tās sakopšanas darbos.
  • Bērns novēro, salīdzina, eksperimentē un izzina augu, dzīvnieku un sēņu pazīmes, prot salīdzināt dažādus materiālus un pamana pārmaiņas dabā.

 

Matemātikas mācību joma

  • Bērns prot skaitīt līdz desmit, pazīst un raksta ciparus.
  • Darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas.
  • Bērns šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi").
  • Ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību.
  • Zina dažādas formas, figūras, telpiskus ķermeņus.

 

Tehnoloģiju mācību joma

  • Bērns tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus.
  • Piedalās vienkāršu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi.
  • Bērns stāsta par savām iecerēm, prot plānot, izvēlēties nepieciešamos materiālus un ieceres īstenot.

 

Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma

  • Bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā, pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām, piedalās kustību rotaļās, notur līdzsvaru.
  • Bērns ievēro personīgo higiēnu, apzinās savu dzimumu.

Ar noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un  un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem var iepazīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt