4. studija

Kā rīkoties, ja šķiet, ka tiesas zālē notiek kas aizdomīgs vai nelikumīgs?

4. studija

Kāpēc Viesītē draud sodīt seniori, kura veic pašvaldības pienākumus?

Vai skolas mācību gada beigās drīkst noteikt īpašus pārbaudes darbus?

Vai skola var noteikt īpašus pārbaudes darbus skolēniem mācību gada noslēgumā?

Skolās mācību gads tuvojas beigām. Kurš gan nezina, cik daudz stresa, pacietības un negulētu nakšu ir skolniekiem pirms eksāmeniem vecākajās klasēs! Rīgas Centra humanitārās vidusskolas vecāki satraukušies, ka pat 8. klases bērniem mācību gada beigās vēl ir papildu slodze ar pārbaudes darbiem. Skolas vadība uzsver, ka satraukumam nav vietas – pārbaudes darbi skolā ir nemitīgi, tā ir viena no zināšanu pārbaudes formām.

Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā 8. klases skolēniem mācību gada noslēgumā liks rakstīt pārbaudes darbu visos "svarīgajos" mācību priekšmetos gadījumā, ja vienā no tiem pusgada vai gada vērtējums būs zemāks par sešām ballēm. Piemēram, ja skolēnam latviešu valodā būs zemāk par seši, tad jākārto "lielais pārbaudes darbs", kas ietvers jautājumus par fiziku, ķīmiju, bioloģiju, ģeogrāfiju u.c. jautājumi – vienā pārbaudes darbā, neskatoties uz to, ka šajos priekšmetos vidējā atzīme ir augstāka par 6 ballēm, informēja kāds raidījuma "4. studija" skatītājs.

Skolā mācoties, ir jārēķinās, ka būs pārbaudes darbi, tas nav nekas neparasts.

Pārbaudes darbi tiek rakstīti pilnīgi loģiski kaut kāda noslēguma posmā, saturiska temata beigu posmā vai, piemēram, arī mācību gada beigās un, lai varētu novērtēt mācību sasniegumus, mācību gada beigās ir šādi pārbaudes darbi. Principā darbi ir divi, – divas reizes, kad bērnam mācību gada beigās jāuzraksta pārbaudes darbs, skaidro Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.

Vecāki satraukušies, ka bērni jau tā ir pietiekoši daudz darījuši visa mācību gada laikā. No vecāku vēstules: "Visa mācību gada laikā skolēni jau tāpat ir bieži rakstījuši vienā dienā vairāk par diviem pārbaudes darbiem, kas arī ir pārkāpums, jo vienas dienas laikā ir atļauti maksimāli divi pārbaudes darbi – to nosaka Izglītības likums."

Izglītības sistēmā valsts pārbaudes darbi tiek noteikti, bet katras skolas programmas īstenošanā katrs skolotājs ir patstāvīgs un reizē atbildīgs, skolotājs un skola var izvēlēties īstenot summatīvo darbu,

skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.

Sākumā, izskatot šo informāciju, skolai būtu jāpārdomā darba norise, kas ir nesamērīga, ja tas notiek mācību darba pēdējā nedēļā. Otrais, kas būtu jāmin, ka mēs īsti neredzam atbrīvojumu bērnam no rakstīšanas sasaistē ar to, kurš darbs tad viņam ir jākārto; nav īsti saprotams, kādēļ kārto darbu matemātikā un pieprasa, lai būtu sešas balles vismaz latviešu valodā, Latvijas vēsturē, akcentēja Platonovs.

Tā kā iesaistījies arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, arī skolas pedagogi atzīst, ka, iespējams, nedaudz pārsteigušies.

"Ko mēs varētu pārdomāt, – mēs varbūt varētu nedaudz ātrāk uzdot tos darbus, nevis tajās dienās, kad bijām plānojuši, lai skolēnam, kuram varbūt neveicas arī šajā darbā, lai var paspēt labot. Kaut gan, manuprāt, šī ir problēma, jo mūsu skolēni nemitīgi strādā uz vēlmi labot, nevis uzrakstīt uzreiz pirmajā reizē. Mēs konsultējāmies par to, kā būtu skolai veiksmīgāk noteikt to, lai skolniekiem būtu iespēja uzlabot šos darbus, ja nu gadījumā šis darbs nav veiksmīgs," pauda Rudzīte.

Kā atzīst skolā, pārbaudes darbi ir diezgan liels izaicinājums gan bērniem, gan skolotājiem, jo priekšmets ir jāapgūst, bet skolēni, kā jau visos laikos, vēlas no tiem izvairīties. Bet – kā pareizi rīkoties situācijās, ja šķiet, ka prasības skolā ir pārāk lielas?

Platonovs: "Pirmais, kas noteikti būtu jādara vecākiem, šādu informāciju saņemot, – būtu jāvēršas pie pašas iestādes, jāmēģina saklausīt, kādi ir iestādes argumenti. Ja nešķiet pieņemami, tad konkrētajā gadījumā tā ir pašvaldības iestāde, tad – pašvaldībā. Tad kā trešie  esam mēs. Tagad mēs kā pirmie esam saņēmuši informāciju un esam iesaistījušies vērtēšanā. Mēs jau esam pārrunājuši tās mūsu akūtās lietas, vērsuši uzmanību uz to, ka īsti labi nav, kaut kas ir jāprecizē vismaz; raudzīsim, kā skola rīkosies."

"Vēl būtu ļoti labi, ja tie vecāki, kuri ir satraukušies, atnāktu līdz skolai pārmaiņas pēc, pajautātu arī skolai, nevis dažādās institūcijās un arī televīzijā meklētu [informāciju] par to, kas tie ir par darbiem un kādēļ. Es īsti nesaprotu, kāpēc skolā būtu jābūt stresam par pārbaudes darbiem, jo pārbaudes darbi skolā ir nemitīgi," aicināja Rudzīte.

Savukārt vecāki vēstulē pauž bažas, ka skolā pretenzijas nemaz nevarēs izteikt: "Skolēni un vecāki baidās kaut ko iebilst, jo pretējā gadījumā tiek ieteikts mainīt skolu, ja kaut kas nepatīk."

Rudzīte šādu sarunu noliedza: "Tad ir jāsaņemas vecākam, šis ir anonīms gadījums un, ja es kādam esmu teikusi, ka "tur ir durvis", tad gan vajadzētu taisīt skandālu, es ļoti sagaidītu šo vecāku, jo tā noteikti neviens nav teicis."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt