Bērna rotaļlietām ir jāmainās līdzi bērna vecumposmam un izaugsmei. Jaunas rotaļlietas bērnam nepieciešamas, lai tās veicinātu interesi par dažādām jomām, rosinātu bērna izziņas procesu.
Par rotaļlietu nozīmi bērna pasaules uztveres izveidē runājuši daudzi pedagogi, sākot ar slaveno Komenski jau pirms daudziem gadsimtiem. Pedagogi nerunā par lellēm, auto un citiem izdomājumiem, bet gan par dažādu formu, krāsu, faktūru priekšmetiem. Tiek ieteikti kluči, papīrīši, bumbiņas un citas rotaļlietas, kas attīsta bērna iztēli un darbīgumu.
Kā vecāki izvēlas rotaļlietas bērnam
Alises mamma Evelīna portālam lsm.lv stāsta, ka rotaļlietu iegāde ir diezgan sāpīgs jautājums ģimenē. Alise ir pirmais bērns ģimenē, vienīgā mazā mazmeita divām omēm un diviem opjiem. Ar rotaļlietu iegādes noteikumiem sākotnēji grūtības bija tieši pieaugušajiem. Visi mazo gribēja lutināt. Kamēr meitene bija maza, nebija problēmu – ko nopirka, par to priecājās, grūtības sākās vēlāk, kad mazā paaugās un sāka prasīt mantas (kas veikalā redzamas, kā bērnudārza draudzenēm, tādas, kas bija filmā), Alisei ideju netrūka. Tad ģimene vienojās vispirms ar vecvecākiem, ka bez vecāku atļaujas rotaļlietas nedrīkst pirkt. Tagad visi kopā (ar Alises līdzdalību) apspriež, ko un kāpēc iegādāties, pārrunājot, vai līdzīgas rotaļlietas jau Alisei nav. Tas palīdz.
Ar laiku arī ģimenē ir sapratuši, ka lelles apnīk ātrāk, dažādas izglītojošas rotaļlietas, kur jāsaliek no klučiem, detaļām, spēle, kurās iespējams iekārtot māju, lauku sētu un līdzīgas, neapnīk ilgāk. Mīkstās rotaļlietas laikam vairāk patīk pieaugušajiem, Alise ar tām nespēlējas.
Cik daudz rotaļlietu bērnam nepieciešams
Psiholoģe Inese Putniece uzskata, ka brīdis, kad pieaugušie bērnam pērk rotaļlietas, pirmkārt, ir pašu pieaugušo pieredzes un vēlmju kompensēšana. Rotaļlietu izvēle nav tik daudz stāsts par bērnu, kā par pieaugušā pagātni.
Par rotaļlietu skaitu psiholoģe saka, ka ir galvenais vārds – līdzsvars. Nevar nosaukt konkrētu rotaļlietu skaitu, bet vecākiem jāvēro, lai būtu līdzsvars starp rotaļlietām, kuras piedāvā 21. gadsimts, un tām, ar kurām darbojoties, bērns attīsta sīko motoriku, kas attīsta smadzeņu darbību, domāšanu, kreativitāti. Bērnam noteikti ir interese par mūsdienu gadžetu plašo piedāvājumu, bet viņam jāmācās arī lipināt, veidot, vērt pērlītes, pagatavot lietas no dabas materiāliem.
Pedagoģe un vecmāmiņa Viktorija Kaive norāda, ka vecākiem, iegādājoties rotaļlietas, jāņem vērā, lai to nebūtu pārāk daudz, arī vispār atteikties no rotaļlietām nav prāta darbs. Vēl ir ieteikums vecākiem atcerēties savu bērnību, tas var palīdzēt saprast, cik daudz rotaļlietu un kādas mazajam nepieciešamas. Vecāki pazīst savu bērnu un viegli sapratīs, kad bērnam rotaļlieta būs noderīga, kad bērna vēlme ir tikai kaprīze.
Ja bērnam ir pārāk daudz rotaļlietu, tad tas liecina par pieaugušo problēmām, kuri nespēj atteikt bērna vēlmēm. Vecākiem jāsaprot, ka reklāmu, kurās stāsta par brīnumainām jaunām rotaļlietām, ir bez skaita, bet diez vai reklamētais rejošais un staigājošais rotaļu sunītis vai lelle, kura prot runāt, palīdzēs attīstīt bērna radošumu, iztēli un talantus. Ir dažas rotaļlietas (tajā skaitā lielas mīkstās rotaļlietas, dažādas lielizmēra mašīnas un citas rotaļlietas), ar kurām bērni nespēlējas, jo nezina, kā to darīt.
Ja par veikalā pirkto rotaļlietu lietderību var šaubīties, tad dabas materiālu izmantošana bērna rotaļspēlēs vienmēr ir apsveicama.
Salasiet kastaņus, no jūras izskalotus vai mežā salasītus kociņus, akmentiņus, čiekurus, ozolzīles, augu lapas, un jūsu bērns pats sapratīs, kā ar šīm lietām vislabāk rotaļāties.
