Mamma un sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Strazda, ciemojoties pie draugiem Vācijā, novēroja, ka bērni skatās īpašas viņiem domātas ziņas. Pārsteidza debates, kas pēc tam raisījās pie vakariņu galda. Vecāku atzinuši, ka tā Vācijā ir izteikta kultūra. "Varētu gribēt, lai mums ir vairāk sarunas par politiskām situācijām," uzsvēra mamma.
Sarmīte audzina 8 gadus vecu dēlu un 1,8 mēnešus vecu meitu. Kopā ar dēlu katru vakaru skatās ziņu raidījumu "Panorāma". Dēlam pēc tam ir arī dažādi jautājumi.
Šis ir lauks, kas jāaizpilda. Bērniem nepieciešama informācija, ko spēj uztvert, jo pieaugušajiem domāta informācija par bērniem neizprotamu tēmu var bērnam radīt trauksmi, pauda profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele akcentēja, ka
pētnieku pusē ir divas nometnes – vieni uzskata, ka bērni jāpasargā no ziņu satura, jo dažkārt rodas murgi un stress, otra puse uzskata, ka nepieciešama šāda informācija bērniem.
Kādā veidā nodrošināt informāciju bērniem? Somijas medijiem ir izveidota lietotne, kura adresēta skolotājiem. Katru nedēļu tiek sagatavots ziņu apskats, kā runāt skolā par dažādām traģēdijām, kariem un citām ziņām.
"Vai ļoti vajadzētu šādas ziņas – es esmu šaubīga," uzsvēra Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne. Skaidrojot, ka šajā jautājumā ir redzami ģimenes vērtību jautājumi – kur ir svarīgi būt informētiem, tur šo paņem arī bērni.
Svarīgi, ka bērni no bērnības nonāk kontaktā ar profesionālu žurnālistiku.
Ģimenē, kur informācija ir svarīga, bērns "uzsūc" realitātes daudzveidību, ir zinātkāre un cita veida skatījums, tas ir svarīgi.
Agnesi Strazdu bažīgu rada vecāku stereotipiskā domāšana. Ja vecākiem ir grūtības pašiem izskaidrot, tad vajag avotu, kur ir droša informācija.
Daniela uz jautājumu – kāpēc to vajag, atbild: "Man šķiet, ka tas interesē jauniešus. Sešu astoņu gadu vecums varētu būt tāds, kad ziņas sāk interesēt. Gribētu domāt, ka skola arī ir vieta, kur mācāmies runāt un diskutēt par aktuālo."
Tāpat algometriskā fenomenoloģija ir tēma, par kuru jārunā ar bērnu, vai varam atteikties no algoritmiskās izvēles, kas palīdz saprast, cik katrs ir informēts. Jāuzlabo sabiedrības kopējā informētība un skolai jādomā, kā ziņas tiek integrētas saturā, skaidroja Rožkalne.
