4. studija

Kāpēc jaunie ielu nosaukumi tiek piešķirti, neuzklausot iedzīvotājus?

4. studija

Ceturtā studija

Vai audzinātājas un auklītes drīkst uzstādīt diagnozi un lūgt pamest bērnudārzu?

Vai bērnudārza pedagogs drīkst bērnam uzstādīt diagnozi vai sūtīt pie ārsta?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vecāki, kuru bērni apmeklē pirmskolas izglītības iestādi "Ligzdiņa" Rīgā, Zolitūdē, vērsās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija", lai paustu neapmierinātību ar audzinātāju un auklīšu darba metodēm. Bērniem tiekot uzstādītas diagnozes, kas, apmeklējot speciālistus, neesot apstiprinājušās. Vai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi drīkst paust savas aizdomas par bērna veselības stāvokli?

"Ligzdiņa" ir viens no jaunākajiem bērnudārziem Rīgas pašvaldībā. Pirms "Ligzdiņas" līdz 2020. gadam ēkā darbojies privāts bērnudārzs. Telpas pārņemot pašvaldībai, šeit nomainījušies jau trīs direktori. Bērnudārza audzēkņu vecāki vairs nevēlas klusēt, jo personāla attieksmes dēļ saviem bērniem spiesti meklēt citas izglītības iespējas – nav bijuši paciešami nemitīgie aizrādījumi par bērnu veselības problēmām, kas nemaz neesot apstiprinājušās.

Sergejs, kurš jau izņēmis dēla dokumentus no bērnudārza "Ligzdiņa", raidījumam pastāstīja, ka audzinātāja un auklīte norādījušas, ka viņu bērns ir problemātisks un visiem traucē: "Nosūtīja pie neirologa, teica, lai pārbauda, ka kaut kas neesot kārtībā. Bet pati neiroloģe teica, ka viņš ir aktīvs, ļoti tāds zinošs, vienīgais, ka viņš ir prasīgs, ka viņš prasa uzmanību, bet tas ir normāli, ka bērns prasa uzmanību."

Kad dēls sācis raustīt valodu un grauzt nagus, vecāki vienojušies, ka "jāliek punkts" un nolēmuši mainīt bērnudārzu. 

Savukārt nepilnus piecus gadus vecas meitiņas mamma stāstīja, ka reiz aizrādījusi par dažām nepilnībām bērnudārza darbā un meita līdz ar to "tikusi" pie nopietnas diagnozes: "Jūsu bērns nemācās tāpēc, ka viņai, visticamāk, ir garīgās attīstības traucējumi, viņa nav spējīga mācīties, un jūsu bērns nevar pastāstīt, kas notiek grupiņā tāpēc, ka viņai nav atmiņas. Esot tāda reta slimība – "alcheimers" bērniem, kad bērni nezina, ko viņi ir darījuši pāris stundas atpakaļ. Ieteiktu jums griezties pie neirologa, pie psihologa un ārstēt bērnu."

Arī kādas nepilnus trīs gadus vecas meitenītes vecāki izlēmuši izņemt no izglītības iestādes bērna dokumentus un meklēt citu bērnudārzu.

"Izteica par manu bērnu piezīmes. To, ka esot autisms. Pēc tam autismu noliedza, un pēc tam teica to, ka ir neirozes. Tika tā kā aplinkus piedāvāts izņemt bērnu ārā, ko es arī, protams, izdarīju," skaidroja meitenītes mamma.

Aptaujātajiem vecākiem ir informācija, ka neilgā laikā no šī bērnudārza izņemti septiņi bērni. Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamentā saņemta gan tikai viena sūdzība, kas, piesaistot speciālistus, arī pārbaudīta, taču pārkāpumi netika konstatēti.

"Ja izglītības iestādē skolotājs, skolotāja palīgs novēro, ka bērna uzvedība ir krasi atšķirīga no pieņemtās normas, kā vajadzētu būt, tad iestādes pienākums ir informēt vecākus par šīm situācijām,"

norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla. "Vienīgi arī šajās strīdus situācijās lielākoties droši vien tā ir forma, kā mēs ar cilvēku runājam. Vai tajā brīdī, kad vecāks tiek uzrunāts, mēs to viņam pasakām caur pozitīvu prizmu vai tikai norādām uz problēmām. Jo mēs tomēr visi esam dzīvi cilvēki ar savām emocijām."

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Ligzdiņa" vadītāja Laima Zandarta uzsvēra – lai cik saudzīgi vecākiem tiktu nodota informācija par viņu bērniem, pirmā reakcija ir noliegums: "Nē, jūs kļūdāties, jūs mūs apvainojat! Tā saruna ir tāda ļoti sarežģīta."

Vadītājas vietniece Liene Šalajeva raidījumam skaidroja, ka iestāde strādā pēc "Skola 2030" izstrādātās programmas. "Mēs paši esam nonākuši pie tāda slēdziena – vienkārši bērnu sēdināt pie galda un pildīt darba lapu vai burtnīcu – tas nav ne efektīvi, ne bērnam attīstoši, ne vajadzīgi. Jā, to var ņemt kā elementu, vienu mācību procesā vai nodarbību plānošanā, bet kā vienīgo un pareizo mēs to neatzīstam. Mums diemžēl nesakrita domas ar diviem vecākiem, un šie vecāki savu bērnu dokumentus izņēma," sacīja Šalajeva.

Patlaban "Ligzdiņā" mācās aptuveni 200 bērnu. Vai vecākiem būtu jāuzklausa minējumi par bērna veselības stāvokli pirmsskolas izglītības iestādē, "4. studija" jautāja arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.

"Uzstādīt konkrētas diagnozes, protams, ka pirmsskolas izglītības iestādes pedagogs vai darbinieks nevarētu. Balsoties uz kaut kādiem novērojumiem un sarunā ar vecāku būtu labi rekomendēt vai sākotnēji vispirms pastāstīt par bērna uzvedību," atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Valentīna Gorbunova.

Tomēr – ja sadarbību ar bērnudārzu pārtrauc vairāki bērnu vecāki, tas varētu liecināt arī par mikroklimatu iestādē, kuram būtu jāpievērš uzmanība, norādīja inspekcijā. Nepieciešamības gadījumā, ja ir grūtības ar kāda audzēkņa uzvedību, izglītības iestādei būtu jāpiesaista arī Sociālais dienests, taču pieļaut bērna izņemšanu no dārziņa neesot labākais problēmas risinājums.

"Mūsu iesniegumi liecina par to, ka, teiksim, pirmās, otrās klases bērniem ir pietiekami smagas uzvedības problēmas, un ne jau tāpēc, ka viņi ir tagad atnākuši uz skolu. Tas ir tas, kas nav bijis monitorēts savlaicīgi un ar ko savlaicīgi nav ticis strādāts atbilstoši," teica Gorbunova.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā pastāstīja, ka pašvaldībā ļoti aktīvi darbojas programma "Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs". Viena no tēmām, kas šajā programmā tiek piedāvāta, ir komunikācija, jo strīdi bieži vien notiek tad, kad, runājot ar vecākiem, netiek izvērtēts, kurā brīdī un kā tiek pasniegta informācija.

"Mana vēlme būtu uzrunāt visus vecākus – nebaidieties no tā, ko jūsu audzinātāja par bērnu pasaka, jo viņa redz bērnu pilnīgi citā kontekstā, bērnudārza vidē, kur nav vecāku blakus, kur viņam ir jāsadarbojas ar saviem vienaudžiem.

Un bieži vien tā ziņa varbūt pirmajā brīdī nav patīkama, bet tas varbūt arī liels palīgs, lai bērnam pēc iespējas ātrāk palīdzētu. Un, protams, vienmēr var gadīties, ka pedagogs kļūdās. Tā vienmēr var gadīties," pauda bērnudārza "Ligzdiņa" vadītāja.

Patlaban pirmsskolas izglītības iestādēs cer uz valsts mēroga metodisko programmu "BAASIK" jeb bērnu agrīnās attīstības spēju un prasmju testu, kura ietvaros jau no nākamā gada pedagogu un arī ģimenes ārstu pienākums būs izvērtēt bērna stāvokli, lai jau laicīgi konstatētu, ja bērnam nepieciešama kāda speciālista palīdzība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti