Par brīvpusdienām maksā, bet ēdienu izmet
Valsts un pašvaldība finansē pusdienas un, protams, cer, ka ēdiens ir kvalitatīvs un garšīgs.
Skolās saskaras ar situāciju, kad bērni daudzus skolā piedāvātos ēdienus pat nepazīst. Jāņem vērā ne tikai ģimenes tradīcijas, bet arī bērnu vecumposmu īpatnības, kad bērni kāda iemesla dēļ atsakās no ēdiena – īpaši tas raksturīgs pusaudžiem. Mazākie bērni labi ēd pusdienas, arī vidusskolas skolēni apēd piedāvāto ēdienu.
Pērn Rīgā 86% bērnu saņēmuši brīvpusdienas (katru dienu skolas ziņo ēdinātājiem, cik bērnu ēdīs), 30% ēdiena Rīgas mācību iestādēs paliek neapēsts. Aktuāla ir ēdiena kvalitāte. Skolai un ēdinātājiem ir iespējas būt elastīgākiem, nomainīt ēdienu, kuru mazāk ēd, bet tas netiek pietiekami izmantots, pauž Rīgas domes pārstāve Ingrīda Millere.
Iespējas veicināt ēst pusdienas
Valsts vai pašvaldība dod iespēju bērnam ēst siltas pusdienas, jautājums, vai bērni to apēd. Rīgas 49. vidusskolas medmāsa aprēķinājusi, ka skolā mazāko klašu skolēni ēd pusdienas, bet tikai 30% vidējo klašu skolēni pusdieno, savukārt 12. klases skolēni labprāt ēd pusdienas, bet sūdzas, ka pārāk mazas porcijas.
Rudenī ir iespējams labs un sabalansēts ēdiens. Svarīgi, vai bērni šādu ēdienu atpazīst un apēd.
Lai veicinātu pusdienu ēšanu, iesaka ēdienu nelikt porcijās, ļaut bērniem pašiem uzlikt ēdienu. Mainīt ēdienkarti, ja redzams, ka kāds ēdiens negaršo.
Īpaša tēma ir saldie ēdieni, jo daudzās ģimenēs tos negatavo, bērni tos nepazīst, un nevar vēlēties, lai bērni tos ēstu. Uztura speciāliste Eva Kataja uzsver, ka neredz iemeslu, kāpēc bērnam būtu jāēd ķīselis ar šokolādes krēmu, jo saldie ēdieni nav ar tik augstu uzturvērtību.
Ēdienam jābūt laikmetam atbilstīgam, bērniem negaršo arī ēdieni, kuri ir samiksēti, piemēram rasols.
Ja pāriet no porciju sistēmas uz bufetes galda sistēmu, paliek mazāk atkritumu. Neapēstais ēdiens tiek likts sadzīves atkritumos vai tiek slēgti līgumi ar kādiem uzņēmumiem vai saimniecībām.
Vai tiešām nepieciešamas brīvpusdienas?
Ja valsts tērē naudu par brīvpusdienām, bet bērni tās ēd nelabprāt, daudz ēdiena izmet, iespējams, jāmaina ēdināšanas finansēšanas veids, iesaistot vecākus; tas varētu mainīt attieksmi pret ēdienu.
Faktam, ka bērns ēd skolā, ir arī uzdevums - iemācīt bērnam ēst veselīgus ēdienus.
Ēdinātāji novērojuši, ka bērni skolā ēd tos ēdienus, kādus gatavo mājās, kādus bērni pazīst. Eva Kataja pauž, ka skola ir izglītības iestāde un tai ir arī bērni jāiepazīstina ar dažādiem ēdieniem, arī tiem, kuri parasti negaršo; iespējams, dažādojot ēdienu, tie sāks garšot.
No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1. - 4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
