Ideja veidot filmu par bērnu pardzīvojumiem vardarbīgās ģimenēs radās, uzņemot dokumentālo filmu par sievietēm, kuras dzīvo vardarbīgās attiecībās - "#Izdzīvotājas".
Cilvēki par vardarbību izvairās runāt gan sāpīgo pārdzīvojumu dēļ, gad arī tāpēc, ka ir izjutuši sabiedrības nosodījumu, uzskata Adriāna Roze.
Filmai tika uzrunāti vairāki cilvēki vai dalībnieki pieteicās paši. Filmas veidotāji četru cilvēku stāstu izvēlējās to atšķirīgā vēstījuma dēļ.
“Vardarbībai ir dažādas sejas,” pauž filmas režisore.
Iemesli, kāpēc sabiedrība par šo jautājumu izvēlas klusēt, ir dažādi. Iemeslu ir daudz, bet tie atkārtojas no stāsta uz stāstu – bieži tas ir kauns, par to nestāsta. Tāpēc arī sabiedrībai šķiet, ka tā nav izplatīta problēma, bieži neko par to nezinām, nezinām pat par tuviem cilvēkiem. Otrs iemesls ir līdzatkarīgas attiecības un cerības, ka kas mainīsies, tāpat bailes no vardarbības vai partnera draudiem.
Viens no varoņiem filmā saka frāzi: “Upuri nevar vainot par to, ka viņš ir upuris.”
Tas ir tas, ko mēs sabiedrībā darām – vainojam upuri, uzskata režisore. Svarīgi, kā cilvēki ar vardarbību sadzīvo pēc tam, ko ar to dara, kā atstāj piedzīvoto pagātnē.
Filmas veidotāji ir centušies arī sazināties ar pāridarītājiem.
Bieži vien ar varmākām situācija ir sarežģīta, jo viņi paši to nesaprot, nesaprot, ka ar savu rīcību nodara kādam pāri, uzsver režisore.
Dokumentālās filmas «Bērni pa vidu» pirmizrāde LTV1 12. martā pulksten 19.30.
