Ar karti rokās piedzīvojumā
Dodoties pretī piedzīvojumam, par ierašanos galapunktā liecina Pērnavas apkaimes ceļmalas pļavā iegūlusies Lote, signalizējot par stāvlaukumu. Tālāk nepilnu kilometru jādodas kājām vai šis posms, iegādājoties biļeti, jāmēro ar vietējo minivilcienu, kurš kursē ik pa desmit minūtēm un kurā atrodas vieta pat dvīņu ratiem.
Galastacijā iegādājamas biļetes, ja tas nav izdarīts e-vidē iepriekš par draudzīgāku cenu, un noteikti izpētāma Lotes ciema karte ar dienas programmu, jo parks ik vasaru sagatavo iesaistošu saturu. Dienas programma jebkurai gaumei: džudo nodarbības, dārza stundas, kosmosa izzināšana, teātra uzvedumi, koncertēšana, rīta rosme, izgudrošanas darbi, gleznošanas plenēri un citas svarīgas lietas. Aiz stacijas vārtiem sākas piedzīvojumi astoņu stundu garumā un 17 hektāru plašumā. Jautrākai un raitākai tikšanai no punkta uz punktu mazākiem ceļotājiem turpat var iznomāt mazus koka ķerrveidīgus ratus, kurus neizmantojām, bet prombraucot goda apli izbraucām, jo mazajiem nemitīgi kārojās.
Tematiskais parks ar savu košo koka arhitektūru ieaudzis piejūras mežā, padarot šo iekāpšanu pasakā vēl dzīvāku un veldzējošāku. Teritorijā būs kurp doties visas dienas garumā, pat ja laikapstākļi nebūs tie sausākie: namiņos, kas nodēvēti stāsta varoņu vārdos un ir detalizēti atveidoti tā, kā multenēs (ieskaitot pat tapešu motīvus), ir neskaitāmas nodarbes un izklaides. Turpretī svelmē svaigumu ļaus piedzīvot pludmale rokas stiepiena attālumā. Cūku mājā ir arī vieta pašiem mazākajiem apmeklētājiem maltītei un darīšanām ar animācijas filmiņām fonā. Turklāt šķiet, ka visur mājo arī kādi neredzamie gariņi: neskatoties uz gados jauno apmeklētāju plūsmu, visur iemājojusi zināma kārtība un tīrība. Vide ir sakopta un apmeklētājam draudzīga. Diendusai labi noderēs šūpuļtīklu zona, kur pieaugušie var izmantot iespēju uzlādēt savu viedo ierīci, ja, piemēram, fotografēšanas dēļ tās enerģija iztērēta.
Atklāt lietu dabu
Ieraugot Lotes zemes iekārtojumu un izgudrojumus, mana zaļā sirdsapziņa klusi gavilēja: tas, ko ieraugām kopā ar bērniem, māca nevis tikt pie kaut kā gatava, bet gan izgatavot nepieciešamo mūzikas instrumentu, sadzīves tehniku vai transporta līdzekli pašam, turklāt vairumā gadījumu jau no esošām lietām, kas atrodamas saimniecībā, izmantojot tās otrreiz. Te katli un pannas kalpo ne tikai brokastīs, bet arī Mušas Jāka pagalmā pārtop par grabošu orķestri, bet zivis dīķī makšķerējamas ar pavārnīcām. Ūdensdzirnavas ražo draudzīgo elektrību visam ciemam, limonādes mašīnā katrs pats var uzpumpēt burbuli, bet zaķu ģimenes mājā ikviens var nodoties atklājumiem no sliekšņa līdz skurstenim (no kura, starp citu, var nošļūkt lejā pa slidkalniņa cauruli uz mīkstas sedziņas). Pašas Lotes plašajā mājā var ne tikai uzkāpt uz jumta, bet arī nodoties rotaļām Lotes istabā, kas pilna ar attīstošām un izklaidējošām rotaļlietām, turklāt no dabai draudzīgiem materiāliem, lielākoties no koka.
Aktieri, kas iemiesojušies stāsta varoņos, ir nesamāksloti, brīvi un klātesoši, bet ne nomācoši ar savu klātbūtni. Piemēram, zaķis, kas, garām ejot , nevis mākslīgi sveicinās, bet vienkārši piebilst, ka āboli ābelē vēl zaļi, lai neēdot, bet skaļrunī ik pa brīdim tiek atgādināts “Ēdiet burkānus!”. Cita stāsta varone lielajā tirgus placī vasaras svelmi dzesē, smeļot no strūklakas krūkā ūdeni un turpat tirgus laukuma smiltīs uzburot lielformāta auto. Lai arī promdošanās laiks pienāk, šķiet, pārāk ātri, pavadīt ciema viesus ierodas visi varoņi ar lustīgām dziesmām, atvadoties no mazajiem draugiem.
Stāsta varoņu ciems ir spilgts un košs, modinot arī pieaugušajos vēlmi uzkāpt, izpētīt, iedarbināt, izmēģināt. Šī vieta ne vien izklaidē, bet arī rosina domāt un atklāt lietu dabu pašiem. Turklāt, kas īpaši svarīgi, iesaistot mazās rokas, acis un prātus, bet lielajiem prātiem liekot atbildēt uz daudz jautājumiem pēcāk.
Suvenīru namiņā jeb “Artūra veikalā” pagaidām pretēji Lotes mācībām lietas lielākoties ir ne tik ilgtspējīgas un attapību rosinošas kā paša ciema izklaides. Iespējams, arī pati teju pusmetru garā Lote mīkstās rotaļlietas formā varēja tapt ne jau Ķīnā, bet piesaistot vietējos rokdarbniekus no vietējo aitu vilnas dzīpariem: tā divi zaķi ar vienu ķērienu – videi draudzīgāka un mīlīgāka rotaļlieta un papildu darbs vietējiem pašnodarbinātajiem no vietējiem resursiem. Šāda Lotes versija būtu vairāk atbilstoša ciema ideoloģijai, turpinot to pašu ideju – radīt no jau esošā. Vērtīgākā lieta, ko atradām, lai ņemtu līdzi, bija 30 izgudrotāju kartītes bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem: uz katras kartītes mazs uzdevums, bet otrā pusē vienkāršs, bet izklaidējošs darbiņš vai eksperiments, ko radīt pašam.
Lai piedzīvojums notiktu
Plānojot vasaras piedzīvojumu braucienu uz Lotes zemi, kas jau atklāšanas 2014. gadā atzīts par labāko Igaunijas tūrisma objektu, ieteicams pārlasīt tālākminētos ieteikumus, lai brauciens izvērstos aizraujošs kā maziem, tā arī lieliem.
Pirmkārt, lai uzturētu dialogu ar bērniem, arī vecākiem ieteicams pirms brauciena izlasīt kādu no grāmatām vai noskatīties animācijas filmu. Grāmatu “Lote un Mēnessakmens noslēpums” uzrakstījis Jano Peldmā, bet grāmatas “Lote no Izgudrotāju ciema” vai “Lotes ceļojums uz dienvidiem” pēc animācijas filmas sižeta uzrakstījis igauņu rakstnieks Andruss Kivirehks, ko Latvijā pazīstam gan pēc bērnu grāmatām “Kaka un pavasaris” un “Karnevāls un kartupeļu salāti”, gan pēc pieaugušo stāstiem “Skaistais dzīvnieks”. Tāpat latviešu valodā var noskatīties kādu no divām multenēm, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas filmu studiju “Rija”, vismaz iegaumējot varoņu vārdus. Var izrādīties visnotaļ aizraujoši. (Jāatklāj noslēpums, ka pašreiz ieskaņošanas procesā top vēl viena Lotes multene “Lote un pazudušie pūķi”, kurai pirmizrāde iecerēta līdz 2019. gada sākumam.)
Otrkārt, prātīgi ir ierasties līdz ar vārtu atvēršanos plkst 10.00, lai līdz to slēgšanai plkst. 18.00 izbaudītu nesteidzīgi piedzīvojumus (pieejama arī divu dienu biļete; vēl parkā nepieejama, bet nākotnē aizraujoša varētu būt iespēja nakšņot kādā ciema namiņā).
Turklāt jāņem vērā, ka parks atvērts tikai vasaras periodā līdz 31. augustam un ziemā – skolēnu brīvlaikā ar īpašu Ziemassvētku programmu.
Treškārt, jāsaņemas nesteidzināt bērnus, bet ļaut tiem iepazīt to, kas saista visvairāk. Jāņem vērā, ka parkā daudzviet ir arī āra aktivitāšu iespējas: gan atraktīvi rotaļlaukumi, gan dabas un piedzīvojumu takas. Taču, līdz ko bērns saprot, ka ar šo vienu vietu prieks nebeigsies, nebūs īpaši jāpiepūlas doties tālāk, jo mācība par tālākiem jaunatklājumiem būs gūta. Te lieti noderēs Lotes ciema karte papīra formātā vai ērtākai navigēšanai arī mobilā lietotne un vietējā koka “rikša” bērnu transportēšanai no vietas uz vietu. Ja iespējams, ieteicams izvairīties no bērnu līdzņemšanas ratos, tā vietā izvēloties slingu, ķengursomu vai iepriekšminēto koka velkamo “rikšu”, jo rati iekštelpās nebūs ērtākais risinājums. Iesaistot aktivitātēs, izgudrojumu testēšanā vai rotaļās, jāspēj izskaidrot arī kādus pamatprincipus fizikā, mūzikā vai ģeometrijā, jo jautājumi būs. Atbildēm arī jābūt.
Ceturtkārt, lai arī tematiskajā parkā ir vairākas kafejnīcas, pankūku namiņš un saldējuma bode, tomēr bērni var būt tik aizņemti ar visa pētīšanu, ka var noderēt kāds ātrais našķis, kas apēdams skrējienā, jo pie galdiņa sēdēt mazie, iespējams, nebūs piedabūjami. Tad var apvienot mazu pikniku turpat esošajā pludmalē, kur izvietots rotaļlaukums ar kuģiem.
Protams, var cerēt, ka arī mūsu bērniem viņu bērnības varoņi būs Sprīdītis vai Zīļuks, taču arī kaimiņzemes suņu meitene Lote, iespējams, ierindosies laika gaitā šo klasisko varoņu rindā. Ņemot vērā viņas labo dabu, attapīgo raksturu un spēju risināt situācijas, šis varonis nav tas peļamākais, bet gan var iedvesmot mazos cienītājus zinātniskiem jaunatklājumiem vai pat fizikas apgūšanai pašmācības ceļā. Piemēram, trīsgadnieks jau tagad zina, kas ir statiskā elektrība, bet divgadniece raiti dungo “Pingvīnu dziesmu” , ko animācijas filmā iedziedājis Renārs Kaupers. Un neaizmirstiet, ka “labestība padara dzīvi interesantāku”.
