Rotaļu laukumā satiktie vecāki stāsta, ka pērienu bērnībā dabūjuši visi un emocionāli viņus tas joprojām sāpina. Tāpēc savus bērnus viņi cenšas audzināt bez pēriena.
"Sāp jau divos veidos. Sāp fiziski un sāp emocionāli," saka Latvijas Televīzijas sastaptais tētis Dzintars. Savukārt Lauras mamma Aija stāsta, ka visu ir iespējams sarunāt. Viņa savu meitu neper, bet mēģina stāstīt un paskaidrot.
Centra "Dardedze" veikts vecāku pētījums atklāj, ka fizisku sodu, audzinot bērnus, izmanto gandrīz trešā daļa vecāku. Tostarp 54 % aptaujāto pat nezina, ka fiziska sodīšana Latvijā aizliegta ar likumu.
Psihologi novērojuši, ka bērni, kurus vecāki soda, mēdz būt agresīvāki un sit pretī citiem bērniem. Bet var būt arī pretēji - pērtie kļūst bikli un noslēgti. Viņos rodas pārliecība, ka tad, ja izdarīts kas nepareizi, sekos fizisks sods.
"Kad mēs viņiem prasām - vai drīkst tevi sist vai ne? Nē, nedrīkst. Bet mamma un tētis? Nu, ja es neesmu klausījis vai esmu vainīgs, tad drīkst," stāsta "Dardedzes" Preventīvā centra vadītāja Agnese Sladzevska.
"Mēs iesakām sevi izņemt no tās situācijas laukā. Nokliegties vai aiziet uz blakus istabu un iesist spilvenam vai lielam lācim - labāk nekā bērnam. Ja nav iespējams, tad verbāli paust, sakot bērnam - esmu dusmīgs, esmu nokaitināts! Mācot bērnam salikt kopā jūtas ar darbību," skaidro Sladzevska.
Bez informatīviem klipiem, kas būs skatāmi sabiedriskajā transportā un internetā, speciālisti atgādina, ka izveidota arī interneta skola vecākiem "drosaberniba.lv". Tur atrodamas lekcijas par pozitīvu motivēšanu un praktiski padomi.
"Ja tas pēriens ir izņemts no manas rokas kā vienīgais instruments, kuru es protu pielietot, tad ko lai tukšajā rokā lieku, lai tiktu ar ikdienas izaicinājumiem galā? Pats pirmais padoms ir skaitīt līdz desmit brīdī, kad pret bērnu gribas pacelt roku,'' uzsver Sladzevska.
