Mācību saturs veidots, paredzot, ka pirmsskolu bērns beidz sešu gadu vecumā un mācības pirmajā klasē bērnudārzā vai skolā sāk sešu gadu vecumā.
Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā.
Ar jaunā mācību satura un pieejas apraksta projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai” iepazīsties šeit:
Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018. gada 1. februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā.
Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, izvērtējot sniegtos komentārus un ieteikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) ierosinājis pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību.
Pirmo reizi mācību saturs pārskatīts vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei.
Kādu vēlamies redzēt katru skolēnu Latvijā
Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē pašlaik mainās izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā. Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Tāpēc skolām jātiecas piedāvāt bērniem un jauniešiem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu skolēna lietpratība jeb kompetence: spēja lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.
Pirmo reizi saturs veidots kā sasniedzamais rezultāts skolēnam
Būtiskākā no pārmaiņām jaunajā mācību satura un pieejas aprakstā – tas veidots, domājot par sasniedzamo rezultātu skolēnam, nevis pēc iespējas plašākas katras jomas satura apguves perspektīvas. Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati, prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību, nodrošinot saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi.
Mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes.
Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni jeb “lielās idejas”, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Mācību jomās skolēni apgūst mācību priekšmetus, kā arī starppriekšmetu moduļus: veselību, drošību, kultūras izpratni, tekstpratību un citus.
Saglabājot fundamentālās zināšanas un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs tiek papildināt ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā, ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām.
Tāpat kā līdz šim, MK noteikumi noteiks, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jāiemācās bērniem un jauniešiem, beidzot pirmsskolu, 3., 6., 9. un 12. klasi. Tas, kā šo rezultātu sasniegt, būs katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība. Atbilstoši satura ietvarā aprakstītajiem mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem skolēnam mācību jomās skolas varēs patstāvīgi plānot, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus atbilstoši savu skolēnu vajadzībām un vietējai situācijai.
Jaunā satura ieviešana – pakāpeniska 5 gadu laikā
Pilnveidoto mācību saturu ieviesīs pakāpeniski nākamo piecu gadu laikā, pārmaiņas sākot nākamajā, 2018./2019., mācību gadā pirmsskolās un 1. klasē, bet pēc tam secīgi nākamajos izglītības posmos.
Jaunie valsts pārbaudījumi 9. klašu un 12. klašu beidzējiem pirmoreiz būs obligāti pēc pieciem gadiem, t. i., no 2021./2022. gada.
Priekšlikumu iesniegšana
Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli,
iesniegt oficiālus priekšlikumus par mācību satura un pieejas aprakstu Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi [email protected] līdz 2018. gada 1. februārim.
Vienlaikus ikvienam interesentam, vecākiem, uzņēmējiem, interešu grupām iespējams ierosinājumus izteikt arī www.skola2030.lv. Visi ieteikumi tiks publiskoti. Izteiktos ierosinājumus izskatīs katras mācību jomas satura veidotāji pēc priekšlikumu iesniegšanas beigām 2018. gada 1. februārī. Tie tiks ņemti vērā, veidojot gala piedāvājumu apstiprināšanai MK nākamajā gadā.
