Pētījumā nepieciešams aptaujāt 1000 grūtnieces, lai pētījuma rezultāti būtu pārliecinoši. Pētījuma ietvaros grūtnieces iegūst detalizētas analīzes, pētījumu raksturo asociētā profesore, šī fundamentāli lietišķā projekta vadītāja, vadošā pētniece, dietoloģe Laila Meija.
Trešdaļai grūtnieču ir liekais svars. Liekais svars pirms grūtniecības, kā arī liels svara pieaugums un nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā negatīvi ietekmē grūtniecības iznākumu. Liekais svars apgrūtina grūtniecības iestāšanos, grūtniecības laikā paaugstinās asinsspiediens, arī cukura līmenis, dzemdībās ir plašs problēmu loks.
Grūtnieces lieto daudz ogļhidrātu, saldumu, saldināto dzērienu. Grūtnieces uztura pamatā jābūt olbaltumvielām. Grūtniecība ir labs laiks, lai pārskatītu ģimenes ēdienkarti, jo tas ir svarīgi arī zīdīšanas periodā, situāciju raksturo uztura speciāliste Anna Piskurjova.
Ginekoloģe Violeta Bule, raksturojot grūtnieču ieguvumus no pētījuma, uzsver iespēju iemācīt jaunās māmiņas vērst uzmanību uz veselīgu uzturu grūtniecēm, veikt korekcijas ēdienkartē, tas ir ieguldījums bērna nākotnē.
Dati rāda, ka omega-3 taukskābju līmenis ir atšķirīgs dažādos grūtniecības trimestros, un negatīva ietekme var būt gan pārāk zemam, gan pārāk augstam omega-3 līmenim. Pirmie iegūtie dati liecina, ka grūtniecēm Latvijā omega-3 indekss ir zemāks par vēlamo.
Pētnieki konstatējuši arī D vitamīna nepietiekamību starp grūtniecēm pat vasaras un rudens sezonā. Tāpat pētnieki secinājuši, ka arī starp grūtniecēm Latvijā ir pietiekami izplatīti tādi neveselīga dzīvesveida paradumi kā smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas var veicināt hronisku slimību attīstību, bērnam pieaugot.
Savukārt laktācijas periodā, kā izgaismojis pētījums, sievietes
nepamatoti bieži nelieto daudzus produktus, piemēram, pienu, kāpostus, pupas, kas it kā kaitējot gan mātes, gan bērna veselībai, turklāt to bieži rekomendē tieši medicīnas darbinieki.
Runājot par laktāciju, gandrīz puse pētījuma dalībnieču neievēroja starptautiskās rekomendācijas par zīdīšanas turpināšanu līdz sešiem mēnešiem ar pirmo bērnu, un gandrīz trešdaļa nesasniedza šo mērķi ar otro bērnu.
Pētījums arī iezīmējis to, ka pēcdzemdību periodā 15% sieviešu izjūt trauksmi, un lielākā daļa no viņām atzīmē, ka tas traucē veikt ikdienas darbus. Tas pētniekiem liek secināt, ka ārstiem Latvijā būtu jāpievērš lielāka uzmanība trauksmes simptomiem gan pacientes grūtniecības laikā, gan pēcdzemdību periodā, jo tie var veicināt pēcdzemdību depresijas attīstību, pauž Piskurjova.
Plašāk ar pētījumu "Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā" var iepazīties internetā. Pētījums turpināsies līdz 2022. gada nogalei.