Kā vecākiem būt tolerantiem pašiem un iemācīt pieņemt citādo bērnu attiecībās ar vienaudžiem, diskusija Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Tolerance pret citādo
Tolerance un vienaldzība – divas lietas, kur dažreiz grūti novilkt robežu. “Esam toleranti līdz brīdim, kad esam apdraudēti,” tā toleranci skaidro Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore, kognitīvi biheiviorālā psiholoģe Ieva Bite. Tolerance sabiedrībā pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir ļoti zema, jo cilvēki ar saslimšanām un neparastu uzvedību ilgstoši ir bijuši izolēti. Bieži cilvēki neizprot situāciju un un viņiem nav zināšanu par citādas uzvedības iemesliem.
“Nekas nav tā, kā izskatās!”,
šo domu Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja Līga Bērziņa aicina atcerēties jebkuram, kurš vēlas nosodīt, jo mums nav pieejama visa informācija par dažādām situācijām.
Līga Bērziņa aicina vecākus, kuru bērniem ir īpaša vajadzības, neizolēties, jo “tolerance var sākties smilšu kastē”, jo tur satiekas dažādi bērni. Šmilšu kastē ir vairāk laika izskaidrot situācijas, sarunāties, apmainīties ar informāciju, vieglāk to darīt arī, skaidrojot mazākiem bērniem.
Iekļaujošās izglītības nozīme sabiedrības izglītošanā ir ļoti liela, jo, kopēji mācoties, bērni var uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
Kā rīkoties situācijās, kur nepieciešama iejaukšanās vai palīdzība
Līga Bērziņa vecākus aicina gatavoties dažādām dzīves situācijām, iesaistot bērnus un palīdzot viņiem. Piemēram, ja, ejot ar bērnu uz smilšu kasti, ir zināms, ka tur ir bērns, kurš visiem ņem nost rotaļlietas, tad šo situāciju ieteicams skaidrot bērnam, izrunājot, kāda var būt bērna reakcija, kā rīkoties, kur un kā lūgt palīdzību, arī skaidrot, kāpēc bērni tā mēdz rīkoties.
“Mēs varam mācīt bērnam plānot nepatikšanas”, šo situāciju skaidro Līga Bērziņa.
Vēl situācijās, kurās kāds bērns rīkojas citādi, iespējams, izaicinoši vai pamanāmi, būtu lietderīgi piedāvāt mammai, kura ir kopā ar bērnu, palīdzību. Pirmais jautājums dažādās situācijās ir : “Vai jums vajag palīdzēt?”, “Kā es varu palīdzēt?”. Kā arī būt saprotošiem, ja mammas reakcija ir asa, jo, iespējams, viņa jau dzirdējusi pietiekami daudz aizrādījumu un nesapratnes.
Ieva Bite aicina vecākus situācijās, kad sabiedrībā citi komentē vai pamāca par viņu bērnu uzvedību, nejusties vainīgiem un uz replikām atbildēt ar “Atvainojiet!”.
Jāatceras, ka pieaugušo uzdevums ir konfliktus vai draudus novērst, nevis kādu pārmācīt vai audzināt.
