Lai mūsu jaunās paaudzes acīm vismaz oficiāli nebūtu iespēja skatīt filmas, izrādes vai lasīt dažādus visai pikantus ilustrētos žurnālus, parasti visu izsaka atzīme: 16+…. Vai arī - internetā, cerot uz godprātīgu atbildi, tiek uzdots jautājums: vai Tev jau ir 18?
Raidījums “4. studija” saņēma skatītājas Guntas neērto jautājumu un pārliecinošu viedokli, ka ir produkts, ko ar visām brīdinājuma zīmēm tomēr nedrīkstētu pārdot.
Gunta raksta: ''“Gotiņas” garšīgas, tikai nevaru vairs ieēst, kad izlasu nerātno tautasdziesmu uz ietinamā papīrīša, jo man paliek slikta dūša. Vai tā būtu jāveic tautas izglītošana? “Gotiņas” arī bērniem garšo. Jūs sapratāt…”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzreiz pasaka - ja brīdinājums par nerātnās tautasdziesmas klātbūtni ir izlasāms pirms konfektes attīšanas, likums nav pārkāpts un mūsu jaunatnes tikumiskā audzināšana nav apdraudēta. Nekas cits neatliek, kā uzcienāt citus saldummīļus ar nerātnajās dainās iepakotajām konfektēm “Gotiņa”, lai uzzinātu, vai arī viņiem zudīs apetīte, kā arī vēlme dot konču bērnam, izlasot, kas rakstīts uz konfekšpapīra.
Dažas no tautasdziesmām uz konfekšu papīrīšiem:
Es bij meita, man bij govs.
Es ar govi lielījos.
Sieru sēju, puišiem devu.
Lai ar mani meņģējas.
Es puisītis, tu meitiņa -
Aužam kopā audekliņu.
Tev šķietiņš, tev nītiņš,
Man sudraba atspolīte.
Dod, dieviņi, lietum līt -
Nejās Jancis pieguļā.
Šonakt viņš manus pupus
Kā pulksteņus skandinās.
Es savam tautiešam
Devu stāvus dziedādama.
Es neiešu nieka dēļ
Pa zemi vārtīties.
Sasit meita zilus brunčus,
Ieskrien salmu gubenī.
Proties, puika, pats pie laika,
Nāc pie manis klāt gulēt.
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu!
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Ko tu gribi, vecais puisi,
No tā mana vainadziņa?
Tava bārda utu pilna.
Man sudraba vainadziņš.
Uz ielas uzrunāto cilvēku domas dalījās – kāds uzskata, ka bērniem konfektes šādos papīrīšos nedrīkst dot, citi domā, ka bērni var nesaprast un nepamanīt rakstīto: “Lai lasa, es domāju, ka bērniem arī savādāka izpratne ir par to. Mēs, pieaugušie, aizdomājamies, kas tur tāds ir. Bet viņi izlasa… un īsti pat nesaprot / Saproti šo tautasdziesmu? (rāda meitai). Es domāju, ka nesaprot… kā pieaugušie ar savu prātu… sabojāto…”
Baiba izlasa tautasdziesmu:
Panāksnieku puisīšiem
Liela skāde notikuse.
Tiem nolūzis sarkans dūcis,
Melnu jēru dīrājot.
“Man liekas, ka man būtu jāpadomā, kas tur līdz galam īsti ir rakstīts. Mēs varētu pēc kādas stundas parunāties. Nu manam (bērnam) ir 3 gadi, viņš apēdīs konfekti un neizlasīs…” skaidro Baiba.
Izlasīto tautasdziesmas saturu raksturo kā daudzos līmeņos saprotamu:
“Manuprāt, pat mūsdienās ne visi saprot šīs dainas. Ja šī sieviete uzskata, ka viņas bērni ir tik gudri, ka spēj atkodēt šīs latvju dainas, tad tas ir apsveicami.”
Ģimenes uzņēmuma “Skrīveru saldumi” valdes loceklis Oskars Brediks skaidro, ka “Piena konfekte “Gotiņa” ar nerātno tautasdziesmu” ir sezonāls produkts, kas nopērkams tikai Jāņu laikā. Jau ceturto gadu 15 nerātnās dainas no Barontēva Dainu skapja uz vasaras saulgriežiem rotā “Gotiņas” ietinamo papīru. Līdz šim sūdzības par nerātno tautasdziesmu izmantošanu neviens neesot izteicis.
Oskars Brediks uzsver: “Mēs paši arī izvēlējāmies. Tāpat kā mēs jaunus produktus izvēlamies, kādas garšas taisīt, tāpat mēs arī paši izvēlējāmies šīs tautasdziesmas, lai nebūtu pārāk pikantas.”
Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule apšauba, vai nerātnās tautas dziesmas būs tās, kas sabojās mūsdienu bērnus.
Sunīts rēja tupēdams,
Patīkami viesi nāca.
Pate nama saimniece
Ar pakaļu trallināja…
“Neko īpaši nepieklājīgu es te neredzu. Situācijas visādas”.
Folkloriste atzīst, ja šīs “Gotiņas” varētu nopirkt ne tikai saulgriežu laikā un uz konfekšpapīra nebūtu brīdinājuma, tad nelielam satraukumam varētu būt pamats.
“Šajā laikā mēs domājam par auglību dabā un auglību cilvēkos. Un vecāki taču nebūs tik neprātīgi, ka liks galdā un piedāvās bērniem. Vai kāds bērns kaut ko nenočieps no tā galda, tas nav izslēgts. Bet vai bērns pirmo reizi dzirdēs vārdu pakaļa? Diez vai,” pauž folkloriste.
Agrāk delikāto dzīves pusi ar bērniem apsprieduši pēc iesvētībām. Bērni tautas mutvārdu daiļrades nerātno sadaļu visbiežāk dzirdējuši apdziedāšanas dziesmās kāzās.
“Kā bērns es pati atceros - pieaugušie nez kāpēc ļoti, ļoti smejas, un es nesaprotu, par ko viņi smejas – par dziesmām, kur bērns uztver vienu līmeni par vāverītēm, par caunām. Nāk laiks un apskaidrība vai kāds pastāsta, ka ir iespējams dziesmu par putniņiem un zvēriņiem saprast arī citādākā līmenī,” uzsver Janīna Kursīte-Pakule.
