Ģimenes studija

Bīstamās piemājas ūdenstilpnes. Pasargāt bērnu no nelaimes pagalmā

Ģimenes studija

Ģimenes ēdienkarte. Grūbas ar sēnēm un vasarīgi saldējumi

Adopcija uz ārzemēm būs liegta. Iespējas rast ģimeni dažadu vecumu sistēmas bērniem

Tiesību eksperte: Svarīgi, lai bērnu adopcija uz ārzemēm notiek pareizo iemeslu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai no Latvijas uz ārvalstīm.  Raidījumā “Ģimenes studija” speciālistu un bijušo institūcijā uzaugušo viedoklis par bērnu adoptēšanu uz ārzemēm atšķiras, bet kopējais secinājums – nepieciešams sakārtot šo jautājumu Latvijā, arī ieguldīt darbā ar bērnu bioloģiskajiem vecākiem, dodot iespēju bērniem augt kopā ar vecākiem.

2019. gadā uz ārvalstīm adoptēti 48 bērni, 33 no viņiem bija vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Latvijā patlaban ir 1150 adoptējamu bērnu, vairums pusaudža vecumā.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns skaidro, ka pēdējos trīs gados uz ārzemēm adoptēti 150 bērni, 140 no viņiem bijuši ar kādām veselības problēmām. Adopcijai būtisks ir bērnu vecums, otrs būtiskais - veselības stāvoklis. Latvijā šobrīd mainījušies adopcijas paradumi, adoptē jau lielāka vecuma bērnus.

Tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga uzsver, ka svarīgi saprast – kāpēc ārvalstu adopcija notiek.

Tas, ka tā ir atļauta, nenozīmē, ka tā jāpraktizē.

Starptautiskā vidē esam absolūtie līderi Eiropā ārvalstu adopcijas jomā. Ārvalstu adopcija kā risinājums attīstījās pēc Otrā pasaules kara. To dara tāpēc, ka bērni kādā konkrētā valstī atrodas ārkārtas stāvoklī. Pasaulē bijušas lielas diskusijas par ārvalstu adoptēšanas ēnas pusēm. Eiropas cilvēktiesību komisāra ieteikumi ir, ka svarīgi, lai adopcija notiek pareizo iemeslu dēļ. Prakse rāda, ka šo iespēju izmanto gadījumos, lai kompensētu nacionālās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas vājumu.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns nenoliedz, ka bāriņtiesu darbība līdz šim ir bijusi neapmierinoša, tāpēc izveidota ministrijā darba grupa, kas identificē novēršamās problēmas.

“Es nesaprotu, kāpēc nepieciešams liegums ārvalstu adopcijai,” jautā Lipšāns.

Raidījumā uzklausa arī Madaru Siliņu. Viņa ir biedrības "Sistēmas bērni" pārstāve, pati uzaugusi institūcijā, savukārt viņas māsas jau sešus gadus par saviem vecākiem sauc ASV pilsoņus.

"Mēs varam domāt gadu, divus vai trīs, līdz notiek izmaiņas adopcijas likumā, bet bērni gaida, viņi grib mammu," uzsver Madara, uzskatot, ka tiem bērniem, kuri vēlas tikt adoptētiem uz ārzemēm, to vajadzētu atļaut.

Fonda “Plecs” vadītāja Inga Oliņa iesaka jautāt bērniem, ko viņi vēlas.

Lēmuma pieņemšanai centrā jābūt bērnam, viņa viedoklim un vajadzībām.

Bijusī Jelgavas bērnunama vadītāja, šobrīd Ģintermuižas Bērnu sociālā rehabilitācijas centra nodaļas vadītāja Inese Kovaļevska uzsver, ka bērni ir dažādi un viņu iespējas Latvijā dažādas, tāpēc par katru bērnu jālemj, ņemot vērā viņa situāciju. Nav pietiekami akcentēta bērnu iespēja atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tāpēc ir jāiegulda darbā ar bioloģisko ģimeni, uzskata Kovaļevska.

Divu bērnu mamma Karīna Pētersone, kura pati bijusi "sistēmas bērns"  uzsver, ka jāuzlabo ārpusģimenes aprūpe. “Mēs nevaram pavisam atteikties no ārzemju adopcijas, bet tam būtu jābūt bērna ģimenes meklējumu pēdējam lēmumam, ja bērnam nav iespējams atrast ģimeni Latvijā.

Jāskatās uz visiem potenciālajiem riskiem, nododot bērnu ārvalstu adopcijā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti