"Šobrīd uzturlīdzekļu garantiju fondā reģistrēti nedaudz zem 42 tūkstošiem parādnieku. Tas ir izveidojies no 2004. gada, fonda dibināšanas dienas. Daļai parādnieku uzturlīdzekļu izmaksa ir izbeigta, atlicis tikai piedzīt parādu, bet daļa parādnieku ir vēl aktīvajā fāzē, kuru vietā tiek veiktas izmaksas," norādīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
"Ja mēs skatāmies, kāds statistiski ir vidējais parādnieks, ieraugām to bildi tādu, ka pārsvarā tie ir ekonomiski aktīvi vīrieši vecumā līdz 50 gadiem, tādu ir vairāk kā puse, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir Rīga vai Pierīga. Ja skatāmies no reģistriem, kāda ir tā viņu ekonomiskā situācija, secinām diezgan bēdīgu ainu, jo faktiski tikai piektajai daļai ir reģistrēta darba vieta, viņi ir praktiski bez mantas un ienākumiem," viņš skaidroja.
Aptuveni 70% uzturlīdzekļu parādniekiem ir vēl citas nesegtas saistības kopā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Tas sasaucas ar to, kāpēc šie cilvēki ir tik grūti sasniedzami, kāpēc no viņiem faktiski nav iespējams veikt piedziņas darbības tādā kārtībā, kā tas noteikts Civilprocesa likumā.
"Pagājušajā gadā kopumā tika izmaksāts nedaudz virs 53 miljoniem eiro uzturlīdzekļos, bet tas ir mazāk kā 2021. gadā, kad izmaksas gandrīz sasniedza 56 miljonus. Ir vērojama tendence, ka šīs izmaksas samazinās, pieteicēju skaits, kam vajag uzturlīdzekļus, samazinās, arī reģistrēto uzturlīdzekļu parādnieku skaits nav pieaudzis un ir ar tendenci samazināties," norādīja Līcītis.
Lai gan kopējās izmaksas valstij ir milzīgas, bērniem, kuri šo naudu saņem, tas ir iztikas minimums. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam valsts maksā 107,50 eiro, no septiņiem gadiem 129 eiro.
Savukārt šogad, pieaugot minimālajai algai par 24%, palielinājies minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kas katram vecākam ir jānodrošina savam bērnam – tie bērni, kuri saņem no otra vecāka minimālo uzturlīdzekļu summu, nevis no valsts, līdz septiņu gadu vecumam saņem 155 eiro un no septiņiem gadiem 186 eiro.
"Redziet, uz šo jautājumu varam skatīties gan no vienas, gan otras puses. Vai valstij ir kāds pienākums stāties vecāka vietā pilnībā? Šāda pienākuma valstij nav. Tā ir valsts labā griba vispār izveidot šo uzturlīdzekļu fondu," atzina Grāvere.
"Ja mēs skatāmies no bērna viedokļa, tad, protams, gan tiem bērniem, kuriem vecāks maksā, gan tiem, kuriem valsts maksā, viņu vajadzības ir vienādas, un bērnu interesēs būtu, ka tā summa būtu vienāda,
ka arī valsts, stājoties vecāku vietā, izmaksātu šos uzturlīdzekļus to minimālajā apmērā, bet valstij šāda pienākuma nav. Tāpēc, ja jautā, vai tas ir tiesību pārkāpums? Pārkāpuma nav. Bet, vai bērnu interesēs būtu celt arī šo valsts maksāto uzturlīdzekļu summu? Jā, tas būtu bērnu interesēs," viņa skaidroja.
Valsts izmaksātā summa ir nemainīga jau kopš 2020. gada, kad valdība pieņēma lēmumu, ka summa paliks konstanta un nemainīsies līdzi, piemēram, minimālās algas izmaiņām. Tas darīts, lai salāgotu visas budžeta vajadzības, skaidroja Līcītis.
Savukārt juridisko konsultāciju sniedzēja Santa Šveisberga uzsvēra, ka valsts šādā veidā salāgo savas vajadzības uz bērnu rēķina un tas ietekmē visus iedzīvotājus, kuri maksā nodokļus, lai valsts varētu bērnus uzturēt un atbalstīt.
"Tajā brīdī, kad valsts maksātos uzturlīdzekļus atsaistīja no minimālās algas, tajā brīdī summa sakrita, līdz ar to nebija nekādu protestu, bet tagad, minimālajai algai pieaugot, tā summa vairs neatbilst," norādīja Grāvere.
"Šobrīd tā dzīves dārdzība ir tā pieaugusi kā nekad agrāk, to ņemot vērā, šoreiz būtu valdībai jālemj bērnu interesēs
– vai nu piesaistīt [summu] atpakaļ minimālajiem uzturlīdzekļiem, vai kaut vai indeksēt šo summu, kaut nedaudz paaugstināt. Dzīves situācija ir būtiski mainījusies, ģimenēm ir grūtāk uzturēt bērnus un samaksāt rēķinus," viņa vērtēja.
Līcītis piekrita, ka šobrīd, kad tiek veidots budžets, kad tiek skatītas visas jomas, šis ir īstais brīdis, kad to varētu izdarīt, bet jau šobrīd publiskajā telpā dzirdams, ka valsts vajadzības ir krietni lielākas kā iespējas.
"36 tūkstoši bērnu patiesībā tiek pakļauti nabadzības riskam. Tā summa ir tāda, ka varbūt tā mamma varēs to mēnesi pārtiku nodrošināt, bet kas notiks pēc trijiem mēnešiem, nesamaksājot elektrību, dzīvokļa rēķinu? Šobrīd ir bīstama situācija lielai bērnu grupai, iedzīvotāju grupai," secināja Šveisberga.
